Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Cēsu novada pašvaldības izpirkuma tiesībām uz sporta būvju attīstībai nepieciešamu nekustamo īpašumu, tādēļ spēkā stājies pašvaldībai labvēlīgs apgabaltiesas spriedums, informēja AT.
Cēsu novada pašvaldība bija atzinusi nekustamo īpašumu par nepieciešamu pašvaldības likumā noteikto funkciju īstenošanai – sporta būvju attīstībai. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nekustamā īpašuma kopīpašnieki sev piederošās domājamās daļas atsevišķos darījumos pārdevuši atbildētājai, nepiedāvājot pašvaldībai izlietot pirmpirkuma tiesības.
Pašvaldība cēla prasību tiesā pret atbildētāju, lai panāktu izpirkuma tiesību īstenošanu uz iegūto nekustamo īpašumu.
Vidzemes rajona tiesa un Vidzemes apgabaltiesa prasību noraidīja, atzīstot, ka attiecīgajos darījumos atsavināts nevis nekustamais īpašums, bet tikai tā domājamās daļas un ka šādā gadījumā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir nevis pašvaldībai, bet pārējiem kopīpašniekiem.
Izskatot kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, AT atzina, ka lietā nav konstatējamas kopīpašnieku intereses par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kam būtu dodama priekšroka pret pašvaldības interesēm.
Pirmajā darījumā otrs kopīpašnieks nebija izmantojis savas tiesības pretendēt uz pirmā kopīpašnieka domājamo daļu, savukārt otrā darījuma noslēgšanas laikā bijušajam pirmajam kopīpašniekam tādas vairs nebija. Tādēļ pašvaldība bija tiesīga izlietot pirmpirkuma tiesības, bet, tā kā izskatāmajā lietā tas vairs nebija iespējams, tai atzīstama izpirkuma tiesība.
Vidzemes apgabaltiesa, atkārtoti izskatot lietu, noraidīja atbildētājas lūgumu apstiprināt starp pusēm noslēgto izlīgumu un izbeigt tiesvedību, bet tā vietā apmierināja prasību pilnībā. Tiesa konstatēja, ka izlīguma saturs neatbilst pašvaldības domes lēmumam pievienotajam projektam, turklāt prasītāja pirms izlīguma apstiprināšanas tiesā bija izmantojusi tiesības no tā atkāpties un lūgt izskatīt lietu pēc būtības.
Vadoties no AT spriedumā izteiktajām atziņām, tiesa atzina, ka saskaņā ar darījuma laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu, atbildētājai bija pienākums pārliecināties par pirmpirkuma tiesību piedāvāšanu pašvaldībai, taču tā nebija to izdarījusi.
Tiesa precizēja prasījuma formulējumu un atzina pašvaldības īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz iepirkuma tiesību pamata.