Drošības un krīzes vadības eksperts: “Krīzes laikā būtiska ir arī iedzīvotāju iesaiste”

Nupat Ogrē aizvadīts jau ceturtais Ogres novada nevaldības organizāciju forums. Tajā pulcējās dažādi novada organizāciju un kopienu pārstāvji, lai pārrunātu aktuālos jautājumus. Šoreiz forumā “Droša kopiena – stipra valsts: no izpratnes uz rīcību”, kā jau nosaukumā atklājās, īpaša uzmanība bija veltīta jautājumiem par sabiedrības noturību un to, kā stiprināt civilo aizsardzību.

Ja krīzes brīdī būtu jāmeklē palīdzība, vai to spētu izdarīt, vai paļautos uz pašvaldību, vai tomēr lielāka uzticība būtu Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem, šie ir tikai daži “drošības termometra” aptaujas jautājumi, uz kuriem atbildes meklēja foruma dalībnieki – dažādu nevaldības organizāciju pārstāvji. Foruma organizatore uzsver, tieši NVO ir tās, kas krīzes situācijās var būt tilts starp iedzīvotājiem un atbildīgajām iestādēm. Un ne tikai saņemot atbalstu, bet arī pašas to sniedzot.

Foruma organizatore, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības pārstāve Elīna Grīnhofa: “Krīzes var būt dažādas. Tā var būt kāda applūdusi teritorija, kad jānodrošina evakuācija. Tieši iedzīvotāji un organizētās biedrības spētu šādā situācijā ļoti veiksmīgi nākt pašvaldībai palīgā, kaut vai nodrošinot evakuējamos ar pārtiku. Ir dažādi veidi, kā mēs varam sadarboties. Šī sadarbība ir jātrenē nevis krīzes laikā, bet pirms tam, lai krīzes laikā nebūtu haoss.”

Savukārt drošības un krīzes vadības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzsver, ka par krīzēm ir svarīgi domāt ne tikai laikus, bet strādāt sistemātiski. Tas nodrošinās palīdzību arī ilgtermiņā.

“Krīzes situācijā ļoti daudzi cilvēki piesakās. Pašvaldībās parasti resursu nav, kas to sakoordinē. Tur var būt nevaldības organizāciju loma, sakoordinēt, palīdzēt. Tas ir ļoti svarīgi. Ja cilvēks netiks izmantots, viņš vienkārši atmetīs ar roku un nākamreiz nenāks,” skaidro drošības un krīzes vadības eksperts Vitālijs Rakstiņš.

Tāpat esot jāpievērš uzmanība ne tikai civilās aizsardzības plānam, bet arī jautājumiem, kas ir ārpus tā. Eksperti aicināja foruma dalībniekus iesaistīties spēlē, kas lika aizdomāties, piemēram, ko darītu, ja krīzes situācijā beigtos medikamenti vai nebūtu degvielas. Tieši šāda veida jautājumi palīdzot saprast, ka krīze var skart ikkatru iedzīvotāju.

Vitālijs Rakstiņš: “Man ir maz izpratnes, kā tas ietekmēs manu dzīvi, ko man konkrēti darīt. Tā kā drīzāk tos visus dokumentus, visus plānus [vajadzētu] pārtulkot, lokalizēt vietējai dzīvei, izstāstīt, ko tam konkrētajam cilvēkam, Jānim no Ogres, būtu jādara krīzes situācijā.”

Arī nevaldības organizāciju pārstāvji atzina, ka tieši tas būs pirmais, ko viņi darīs savā kopienā – rosinās pārējos domāt, ka arī viņi var būt daļa no palīdzības sniegšanas. 

LELB Ķeguma draudzes pārstāve, foruma apmeklētāja Līga Dāboliņa: “Katrs no mums esam nevis tikai upuris, kuram jāskatās, kurš mūs glābs krīzes situācijā, bet katram no mums ir resurss. Tas būtiski maina tavu sajūtu tajā sarežģītajā brīdī. Ja tu raugies uz augšu, nevis, ka man tūlīt kaut kas uzkritīs virsū un baidīsies, bet tā vietā, ja tu skatīsies apkārt un domāsi, kam es varu palīdzēt, tas maina tevi.”

“Domāju, ka no savas puses ierosināšu arī mums iesaistīties šajā kustībā un varbūt domāt, kā mēs to varam izplatīt savā kopienā, proti, Tīnūžu iedzīvotāju vidū, un kam būs komunikācija ar cilvēkiem, kas ir ārpus mūsu kopienas,” atzīst Tīnūžu iedzīvotāju padomes pārstāve, foruma apmeklētāja Sarmīte Krauze.

Savukārt biedrības “Baltijas iniciatīva Eiropas Savienības reformai” pārstāve aicināja arī šajā laikā kritiski izvērtēt, kas ir patiesa informācija. Nereti demokrātiskās valstīs kāds ar dezinformāciju vēlas sašķelt sabiedrību.