Gulbenes novadā aizvadīts stipro skrējiens, kurā spēkus pārbaudīja ne tikai cilvēki, bet arī viņu četrkājainie draugi. Pildot trases uzdevumus, saimnieki ar suņiem pierādīja, ka īsta komanda spēj visu.
Stipro skrējiens “Velēna 2026” bērnu, sieviešu un vīriešu konkurencē pulcēja desmitiem dalībnieku. Četrus ar pusi kilometrus garajā trasē komandām bija jāpārvar 17 dažādi šķēršļi — tostarp jāiet cauri dubļu grāvim un kā dabisks pārbaudījums dalībnieku ceļā bija arī straujā Gaujas upe. Katrā no posmiem komandas vērtēja tiesneši, un viena no atbildīgākajām stacijām bija šaušana mērķos.
Stipro skrējiena “Velēna 2026” tiesnesis Gints Teterovskis skaidro: “Ir jānotēmē, jāizelpo un jāspiež mēlīte tik lēnām, lai negaidītu šāvienu. Tam visam jānotiek laideni, un tad jau ir okei. Kā jūs redzējāt, jātrāpa ir ap pieciem mērķiem ar astoņām patronām. Principā jau veicas visiem diezgan labi. Nu, protams, nogurums dara savu, kad atskrien no upes.”
Kamēr tiesneši turpina vērtēt sniegumu, pirmās komandas jau finišē. Starp tām ir arī Konstantu ģimene no Valkas, kas kopā ar sunīti Stellu skrējienā piedalās jau ceturto gadu. “Emocijas ir diezgan augstas un liels adrenalīns, bet es jau, kā vienmēr, esmu teikusi: galvenais ir nonākt finišā un parādīt to, ka mēs spējam to izdarīt. Spēku atņem ļoti daudz, bet ir prieks par to, ka esam finišā, vienalga, kāds ir rezultāts. Tas grāvis ir vistrakākais, jo tev jārēķinās, ka jātur suns blakus un nedrīkst garām paiet. Un kalns bija ļoti stāvs — tajā nevar uzskriet, vienkārši jārāpo. Šaušana — tas jau tā kā pierasts, tur arī veiksme: ja māki notēmēt, tad būs,” stāsta dalībnieces Oksana un Linda Konstantes.
Daudzi dalībnieki atzīst, ka šādos skrējienos dažādās pilsētās piedalās ne pirmo reizi. Skrējiena dalībnieks Edgars Ķimbāns salīdzina pieredzi: “Salīdzinot ar Rēzekni, tur bija 9 km, te 4 km — te ir vidēji, tur bija grūtāk. Kā suns sevi parādīja? Varēja labāk, aportu nepaņēma, bet tā visā visumā — labi.”
Starp dalībniekiem ir arī pieredzējuši sportisti — tostarp Edvīns Dille ar suni Agro, kurš nesen ieguvis pirmo vietu starptautiskā kinologu biatlonā savā vecuma grupā. “Kas te grūtākais? Laikam visiem tas grāvis liekas, dubļi un pretestība. Tāpat arī riepu mešanā vajadzīga baigā precizitāte un vairāk veiksme. Var uzmest, var neuzmest. Kad esi noskrējis, organisms strādā citādāk, nav nemaz tik viegli samest,” teic Edvīns.
Arī “Pāteriņu” māju saimnieks Jānis Kamarūts, uz kura zemes norisinās skrējiens, trasē devās kopā ar savu četrkājaino draugu: “Viss, ko bijām cerējuši, viss arī bija. Kā sunītis sevi izrādīja? Labi. Mēs jau ar esam tuvu senioriem abi divi, tā kā savās normas robežās — viss ļoti labi.”
Pasākumu rīko biedrība “REMIS”, kas šāda veida sacensības ar suņiem organizē visā Latvijā. Biedrības vadītājs Agris Naglis atklāj, kā radusies šī iniciatīva: “Ideja radās tā, ka aizbraucām uz Baltijas Starptautisko čempionātu Rēzeknē, Robežsargos, un paskatījāmies, kas tur notiek. Man tas āķis ieķērās lūpā — domāju, kāpēc es to nevaru izdarīt? Esmu ļoti principiāls cilvēks, ja esmu to iedomājies, tad izdarīšu. Un izdarīju, arī pateicoties maniem sportistiem, tam pašam Kamarūta Jānim. Izmēģinājām šeit, un rezultāts re kur ir!”
Vīriešu kategorijā uzvarēja Edvīns Dille ar suni Agro, savukārt sieviešu konkurencē labāko rezultātu uzrādīja Svetlana Andreicēna ar suni Radaru. “Stipro skrējienā mēs pirmo reizi šeit piedalāmies, trase ļoti patika. Esmu piedalījusies cita veida sacensībās Lietuvā un Rēzeknē, bet pie ‘REMIS’ esam pirmo reizi. Un noteikti ne pēdējo,” uzsver Svetlana.
Nākamais pārbaudījums saimniekiem un viņu uzticamajiem draugiem nav ilgi jāgaida — jau 12. septembrī Alūksnes novadā norisināsies skrējiens “Saļņi 2026”.