“Ērberģietes” svin 25 gadus un raugās nākotnē

Pirms ceturtdaļgadsimta Aizkraukles novada Mazzalves pagasta Ērberģes ciema iedzīvotājas saņēma ielūgumu ar tekstu – 1000 jūdžu garš ceļš sākas ar pirmo soli. Ērberģietes to spēra un izveidoja biedrību, lai kopīgi mācītos un īstenotu dažādus projektus. Noietais divdesmit piecu gadu ceļa posms ērberģietēm bijis ražens un veiksmīgs, bet nākotnes plānu joprojām netrūkstot. 

Divdesmit pirmā gadsimta sākumā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta Ērberģē kritiskā stāvoklī bija bērnudārza ēka. Tas arī bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dibināta biedrība ”Ērberģietes.” Lai gan ”Ērberģietes” ir sieviešu biedrība, visas atzīst, ka ideja par tās dibināšanu piederot Arvīdam Grigānam.

Biedrības ”Ērberģietes” dibināšanas iniciators Arvīds Grigāns skaidro: ”Dāmām ir trīs rokas – labā, kreisā un priekšroka, tāpēc dāmām vajag visu ko. Bērnudārzs bija, bet vajadzēja atremontēt jumtus. Sākām pasākumus vairāk bērnudārza telpās organizēt, un tā viss aizgāja.” 

2000.gada rudenī ērberģietes saņēmušas ielūgumu ar tekstu -1000 jūdžu garš ceļš sākas ar pirmo soli. 6.oktobrī Mazzalves pagasta mājā pirmais solis arī sperts – dāmas nolēmušas, ka jādibina biedrība, kas reģistrēta 2001. gada 15. februārī. Biedrības pirmā vadītāja Zeltīte Odiņa atceras: ”Mēs bijām ap trīsdesmit cilvēkiem. Pēc pirmās tikšanās reizes daži cilvēki arī atkrita, jo kundzes cienījamākos gados bija domājušas, ka mēs sanāksim un kopā adīsim vai rokdarbus strādāsim, kaut gan mēs jau arī to esam darījušas.”

Tūdaļ arī rakstīts pirmais projekts un no karalienes Juliānas fonda saņemti 30 000 latu, par ko sakārtotas bērnudārza ēkas, kur vietu sev radusi arī jaunā biedrība. Arī vēlāk biedrība aktīvi rakstījusi projektus, sadarbojusies ar citām sieviešu organizācijām un iedibinājusi arī jaunas tradīcijas, kā, piemēram, Muižas svētkus un Marijas tilta svētkus. Biedrības ”Ērberģietes” vadītājas vietniece Maija Gabuža: ”Manuprāt, šeit ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiltam ir vārds un tiltam tiek svinēti svētki. Saistībā ar  tūrisma punktu un Ērberģes leģendu, barons to dāvinājis savai sievai Marijai, kam par godu tilts uzbūvēts. Šis, protams, jau vairākkārt ir restaurēts, bet šī ideja – vasaras vidū svinēt svētkus, ir ļoti populāra. Iesaistās daudz ērberģiešu, parasti ir velobrauciens ar kādu tematiku.”

Sadarbojoties ar dažādu nozaru speciālistiem, pirms pieciem gadiem izdota grāmata ”Mazzalves dižozola stāsti,” kas stāsta par pagastu un tā ļaudīm, bet pagājušajā gadā iegūts Viedā ciema nosaukums. Maija Gabuža stāsta: ”Reāli tas, protams, ir papildus finansējums projektiem, bet tas mūsu kopienu arī padara vēl saliedētāku.”

Noietais divdesmit piecu gadu ceļa posms ērberģietēm bijis ražens un veiksmīgs, bet nākotnes plānu joprojām netrūkst. Sapnis esot izveidot promenādi gar muižu, bet ne mazāka vēlme esot, lai rastos Ērberģes jauniešu biedrība, kas ciemā īstenotu jaunajai paaudzei tuvākas idejas.