Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kontrabandas preču iegādi kļūst arvien kritiskāka, liecina SKDS pētījums, kas veikts šovasar. Ja 2024. gadā 30% aptaujāto uzskatīja, ka kontrabandas preču iegāde nav nosodāma, tad šogad šādu viedokli pauduši 27%. Tikmēr par 8% pieaudzis to cilvēku skaits, kas kontrabandas preču iegādi vērtē kā ļoti nosodāmu, sasniedzot 32%. Kopumā 66% iedzīvotāju neatbalsta kontrabandas pirkšanu.
Visbiežāk kontrabandas ceļā iegādājas cigaretes un citus tabakas izstrādājumus – šogad to atzinuši 6% respondentu, bet kontrabandas degvielu – 2%, alkoholu – 1%. Vienlaikus 82% aptaujāto apgalvo, ka nedz viņi, nedz viņu draugi šādus produktus nepērk.
Tomēr starptautiskās auditoru kompānijas KPMG dati rāda mazāk iepriecinošu ainu – Latvija pērn piedzīvojusi trešo straujāko kontrabandas cigarešu tirgus kāpumu Eiropā, sasniedzot 18% no kopējā patēriņa. Tas valstij nodarījis vismaz 67 miljonu eiro zaudējumu neiekasētu nodokļu veidā.
Kā uzsver 7. Nacionālā kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, kontrabanda nav tikai fiskāls zaudējums, bet arī nacionālās drošības apdraudējums.
SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Arnis Sauka norādīja, ka, ja Latvijā iespējams vienā reizē ievest miljoniem kontrabandas cigarešu, pastāv risks, ka tādā pašā veidā valstī varētu nonākt arī ieroči. “Cīņa ar kontrabandu jāuztver kā stratēģisks drošības jautājums, kas prasa gan sabiedrības iesaisti un attieksmes maiņu, gan arī valsts institūciju konsekventu un koordinētu rīcību,” uzsvēra Sauka.
Savukārt “Philip Morris Latvia” pārstāvis Guntars Grīnvalds atgādina, ka nodokļu politika jāveido pārdomāti, jo lineārs akcīzes paaugstinājums ne vienmēr dod gaidīto rezultātu budžetā.