Jaunpiebalgā vērojama izstāde “PIE-AUGŠANA” ar pašu piebaldzēnu darbiem

Jaunpiebalgas izstāžu zālē “Velves” apskatāma īpaša izstāde “PIE-AUGŠANA”, kurā apvienojušies lietišķās mākslas studijas “Piebaldzēni” dalībnieki un vietējie amatnieki.

Šī izstāde ir kā klusais stāstnieks – tā ļauj ieraudzīt, kāds ir bijis piebaldzēns, kas viņam raksturīgs un, pats galvenais, ko viņš prot. Sākot no keramikas darbiem, rotām, adīšanas un līdz pat šūšanai. Izstādē vērojami vairāk nekā 30 autoru darbi, kas runā par Piebalgas vēsturi, bet citos darbos ir arī pavisam mūsdienīga pieeja.

Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” vadītāja Irita Lukšo par vienu no darbiem stāsta: “Mums jau arī gribas kaut ko krāsainu mūsdienās, un šeit meitenes ir ļoti spēlējušās ar krāsām, ar nospiedumiem. Te mēs runājam par cilvēkiem, kuri arī izauguši no studijas “Piebaldzēni”. Izstādi apmeklē gan piebaldzēni, gan arī viesi no citām pilsētām. Izstādes darbos slēpjas ne tikai prasme, bet arī stāsts par to, kas esam un no kurienes nākam. Katrs krekls, trauks un izšuvums nes sevī vēsturisku skatījumu – par dzīvi, sadzīvi un vērtībām, kas pārmantotas paaudzēs.

Lāsma Enika, vērojot izstādi, pauž: “Mums jau ļoti patīk mūsu draugu darbi, tāpēc nācām paskatīt, ko citi izdarījuši. Mēs ļoti lepojamies, ka mums ir tik talantīgi piebaldzēni. Man šķiet, ka Piebalgā nemaz nav cilvēka, kurš nedara kaut ko radošu! Vienalga, kādā sfērā viņš darītu. Vai rakstītu skaistus tekstus, vai radītu kaut ko no audekla vai māla. Vai skaistās rotas.”

Vaicājām Lāsmai arī, kāds tad ir tas piebaldzēns. “Piebaldzēni ir lepni, bet nevis tādā augstprātībā, bet, ka mēs vienmēr lepojamies ar savējiem. Pat ja neesam paši to darbu darījuši, lepojamies, ka apkārtējie cilvēki ir tik skaisti gan garā, gan visā, ko viņi dara.”

Jāteic, ka darbos patiešām izkristalizējas smalkas nianses – rūpība, gaume, sajūta. Katrs darbs ir nostrādāts līdz detaļai un izstāde jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Tā ir kā atskats uz paveikto Jaunpiebalgā.