Mēdz teikt, ka kartupeļi ir mūsu otrā maize. Kā iekļaut tupeņus 21. gadsimta ēdienkartē un kādas kartupeļu šķirnes kādiem ēdieniem ir piemērotākās?
Par stabilu lauksaimniecības kultūru kartupeļi kļuva ap 19. gadsimta vidu, bet mūsdienās tupeņus mēdzam dēvēt arī par latviešu otro maizi.
Kuldīdzniece Kristīne stāsta, ka kartupeļi garšojot, bet visbiežāk izmantojot vārītus kartupeļus: “Tie laikam visveselīgākie, vismazāk kaloriju.”
ReTV foto
Visvairāk kartupeļus iecienījuši kurzemnieki, kuri pēc statistikas datiem tos patērējot krietni vairāk nekā citos Latvijas reģionos. Ierasti kartupeļus vārām vai cepam, bet mūsdienās līdztekus jau ierastajiem pagatavošanas veidiem parādās aizvien dažādāks lietojums.
Tā festivālā “Kuldīgas kartupelis” jau varēja iemēģināt gan kartupeļu pitu, kas pēc būtības ir pildīta kartupeļu pankūka, gan kartupeļu kroketes, frī kartupeļus un daudz ko citu. Madara stāsta, ka tie esot ļoti garšīgi, bet kartupeļus ēdot arī skolā un mājās.
Festivāla garšu laboratorijas šefpavārs Andris Ūpis kartupeļus cenšas ieintegrēt 21. gadsimta ēdienkartē. Grila krāsnī uz oglēm jau cepas kartupeļi, no kuriem taps kartupeļu kroketes ar skābo krējumu: “Ja iemācās to vienu veidu, tad, mainot garšas, to var atkārtot.” Kartupeļus uz oglēm cepot, gluži kā bērnībā ik pa laikam pabakstot, stāsta šefpavārs: “Nu, aptuveni 40 minūtes. Man paralēli kūpinās cūku ribiņas, un tad uz tām oglēm es cepu paralēli arī kartupeļus.”
Andris Ūpis radis modernāku risinājumu arī ierastajām kartupeļu pankūkām: “Akcijā “Noķer garšu” katra Kuldīgas kafejnīca, restorāns piedāvā vienu kartupeļu ēdienu. Mēs piedāvājam kartupeļu vafeles ar kūpinātu krējumu, foreļu ikriem un dillītēm. Te ir tā atsauce uz kartupeļu pankūkām, bet tikai tādā mūsdienīgā izpildījumā, un arī tā, lai mēs to ikdienā ātri un kvalitatīvi nodrošinātu — ja kartupeļu pankūkas jāgatavo ilgāk, tad vafeles mēs varam pielāgot servisam. Kartupeļus atkal ar visu mizu izcepam, nomizojam, samīcam vieglā biezenī, pievienojam olas un ko jau nu mēs vafelēm pievienojam, un cepam. Jā, tas ir no ceptiem kartupeļiem.”
Viens no maniem mīļākajiem ēdieniem ir kartupeļu pankūkas, bet šoreiz nomēģinu kartupeļu vafeles, un tas ir garšīgi. Šefpavārs vēl piebilst, ka kartupeļu vafeļu garšas nianses atkarīgas no izmantoto kartupeļu šķirnes: “Mēs izmantojam miltainākus, tās ir dzeltenās šķirnes kartupeļus, kas paredzēti cepšanai. Sarkanie ir vārīšanai, viņi nebūs tik miltaini, un tās vafelītes iznāks tādas pliekanākas un ūdeņainākas. — Kartupeļu pankūkas var cept no jebkuras šķirnes? — Ja citu nav, tad jā, bet atkal miltaināki dzeltenie kartupelīši pēc manas pieredzes ir vislabākie.”
Bet kā gan atrast īstos un pareizos kartupeļus, ja šķirņu ir tik daudz? Vēl jo vairāk tāpēc, ka, kā teic kartupeļu audzētājs Mārcis Pakalns, vēl neesot izgudrota viena šķirne, kas derēs visam. Mārcis skaidro: “Uz to iet “B” tipa galda kartupelis, kas it kā der visam, bet, ja grib niansēs, lai izcilāks biezenis vai foršāks sacepums, vai frī, tad vajag visam attiecīgas šķirnes. Kartupeļu pankūkām vairāk derēs tādi, kam lielāks sausnes saturs, lai viņi uzreiz cepas un nesit ārā ūdeni. Pēc manas pieredzes ļoti labi strādā frī kartupeļu šķirnes, kuras ir miltainas, ar nedaudz samazinātu cukura daudzumu, lai, divreiz cepot, nekaramelizējas. Viņiem ir arī sausnes procents lielāks, bet derēs arī vienkārši miltains kartupelis, un pankūkas foršas sanāks.”
ReTV foto
Par vienu no universālākajām šķirnēm Mārcis Pakalns uzskata pēdējā laikā populāro ‘Sorya’: “‘Sorya’ ir mūsu šķirne, tā ir pateicīga zemniekiem, jo ir mazprasīga pēc barības vielām, bet aug lieli kartupeļi. Tāpēc ir forša zemniekiem, jo mazo kartupeļu īpatsvars ir mazāks. Tas ir “B” tips — tāds kārtīgs galda kartupelis, kas der gandrīz visam. Var visu ēdienkarti uztaisīt.”