No svētdienas, 27. septembra, Latvijā spēkā ir stingrākas prasības uzņēmumu apgalvojumiem par preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi. Tās paredz ierobežot tādus apzīmējumus kā “videi draudzīgs”, “zaļš” un “ilgtspējīgs”, ja uzņēmums nespēj paskaidrot un pamatot, ko tieši ar tiem sola pircējam.
To paredz grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kurus Saeima pieņēma 2025. gada aprīlī. Tie ievieš Eiropas Savienības prasības, kuru mērķis ir mazināt tā dēvēto zaļmaldināšanu un palīdzēt patērētājiem salīdzināt preces, balstoties uz ticamu informāciju.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) skaidro, ka vides apgalvojumam jābūt konkrētam un attiecināmam uz noteiktu preces vai pakalpojuma īpašību. Tam jābalstās uz pārbaudāmiem pierādījumiem, piemēram, testiem, dzīves cikla analīzi vai neatkarīgu izvērtējumu. Vispārīgu norādi, piemēram, “videi draudzīgs”, nedrīkst lietot, ja uzņēmums nespēj pierādīt ar to saistītu atzītu izcilu vides sniegumu.
Ieguvumu, kas attiecas tikai uz vienu preces daļu, nedrīkst piedēvēt visai precei. Piemēram, uzņēmums nedrīkst radīt iespaidu, ka videi draudzīgs ir viss produkts, ja pamatotais apgalvojums attiecas tikai uz tā iepakojumu. Prasības attiecas ne vien uz marķējumu, bet arī uz reklāmām un citiem komercpaziņojumiem.
Likums ierobežo arī ilgtspējas zīmju izmantošanu. Uzņēmuma paša izveidots marķējums nebūs pieļaujams, ja tas nav balstīts uz atbilstošu sertifikācijas shēmu vai to nav piešķīrusi valsts pārvaldes iestāde. Tāpat preci nedrīkst raksturot kā tādu, kam ir neitrāla vai pozitīva ietekme uz klimatu, ja šāds apgalvojums balstīts vienīgi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu.
Atsevišķas prasības skar solījumus par nākotni. Ja uzņēmums apgalvo, ka tā prece vai darbība turpmāk kļūs videi draudzīgāka, apgalvojumam jābūt pamatotam ar publiski pieejamu īstenošanas plānu, kurā norādīti konkrēti, laikā ierobežoti un izmērāmi mērķi. Plāna izpilde regulāri jāpārbauda neatkarīgam ekspertam.
Grozījumi vērsti arī pret maldinošiem solījumiem par preču kalpošanas ilgumu un remontu. Par negodīgu komercpraksi uzskatīs nepatiesu informāciju par to, cik ilgi prece darbosies normālas lietošanas apstākļos, kā arī apgalvojumu, ka preci iespējams remontēt, ja tas faktiski nav iespējams. Nedrīkstēs arī noklusēt, ka programmatūras atjauninājums pasliktinās ierīces darbību, vai mudināt patērētāju nomainīt patērējamās sastāvdaļas agrāk, nekā tas tehniski nepieciešams.
Jauno prasību ievērošanu savas kompetences ietvaros uzraudzīs PTAC. Centrs ir publicējis skaidrojošu materiālu uzņēmumiem par zaļo norāžu izmantošanu.