Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.
Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.
“Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces,” skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.
Runājot par potenciālajiem risinājumiem, Kazāks teica, ka vajag skaidru risinājumu cenu salīdzināšanai, un “pircējam ir jāizaicina savs veikals”.
Viņš arī pieminēja Ekonomikas ministrijā (EM) noslēgto memorandu pārtikas preču cenu samazināšanai, norādot, ka viens no tajā piedāvātajiem risinājumiem ir cenu salīdzināšanas rīks. Kazāks gan teica, ka cenas nepieciešams salīdzināt ne tikai, piemēram, “Rimi” un “Maxima” veikalu ķēdēs Latvijā, bet arī šajos veikalos Lietuvā un Igaunijā.
Kazāks arī uzsvēra, ka problēma ir konkurencē, skaidrojot, ka konkurencei ir dažādi modeļi – “asiņaina cīņa”, kur katrs cenšas paņemt lielāku kumosu, vai situācija, kad lielākais nosaka cenu un mazākie pielāgojas.
Viņš arī piebilda, ja kāds no tirgus spēlētājiem mainītu stratēģiju un pārorientētos uz zemākās cenas precēm, tas daudz ko mainītu kopējā situācijā.
Kazāks uzvēra, ka Latvijas Banka var palīdzēt ar analīzi, bet risināt šo situāciju var EM vai Konkurences padome.