Krabju saldējums un pārtika krīzes somai – “Riga Food 2026” pārsteidz ar jaunumiem

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā šodien durvis apmeklētājiem vēra lielākā Baltijas pārtikas industrijas izstāde  “Riga food 2026”. Tajā jaunākās inovācijas, tehnoloģijas un aktualitātes pārtikas produktu, dzērienu ražošanā un pārstrādē prezentēja 420 uzņēmumu no 30 valstīm. Latvijas hallē pirmo reizi bija akvakultūras stends, bet zinātnieki un studenti ir krietni pastrādājuši, lai izveidotu duālos pārtikas produktus, kam ir ilgāks derīguma termiņš un nav vajadzīga termiskā apstrāde, tāpēc tie lietojami gan ikdienas steigā, gan krīzes brīžos.  

Vienā no Ķīpsalas hallēm “Riga food 2026” izstādē šodien jūtama, redzama un sagaršojama īstā Latvijas garša. Ar saviem ražojumiem iepazīstina gan mājražotāji, gan lielāki uzņēmumi no visiem Latvijas novadiem.

Novadagarsa.lv reģionālā koordinatore Elīna Masteiko stāsta, ka novada garša ir Latvijas garša: “Mēs esam par Latvijā ražotu pārtiku, pašpietiekamību, lai mēs sevi varam nodrošināt ar savu pārtiku arī krīzes situācijās.” – Varam? “Vajadzētu, bet mēs diezgan daudz esam šobrīd atkarīgi no Polijas un citām valstīm. Vajadzētu vairāk paļauties uz mūsu pašu pārtiku.” – Kas, jūsuprāt, ir interesantākais no Latvijas pārtikas? “Ļoti interesanti ir tas, ka tagad visu mēģina liofilizēt. Ja agrāk liofilizēja augļus, dārzeņus, tad tagad liofilizē gaļu, medu.”

Jaunums Latvijas zālē “Riga food 2026” izstādē ir akvakultūras stends, jo, izrādās, ka pie mums zivis audzē arī patēriņam, turklāt ne tikai karpas un spoguļkarpas. “Mēs zinām, ka mēs makšķerējam un zvejojam, bet ar audzēšanu ir grūtāk, tāpēc ir izveidots kolektīvais zīmols “Latvijas zivis”, kurā mēs parādīsim kur, kā un kas Latvijā audzē zivis. Latvijā audzē Arktiskās palijas, stores, foreles. Ļoti, ļoti daudz, mēs vienkārši nezinām, un tāpēc jau ir šis zīmols, lai cilvēkiem parādītu un pastāstītu,” skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta lauksaimniecības veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Par to, lai pārtikas nozare attīstītos un parādītos aizvien jauni, interesanti un garšīgi produkti, ikdienu rūpējas zinātnieki un arī studenti. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes stendā studenti parūpējušies, lai garšas kārpiņas pārsteigtu pavisam neparasts gardums – krabju saldējums.

LBTU studente Megija Brasliņa stāsta, ka mācību programmā katrā produktu grupā jāizstrādā kāds jauns produkts, šoreiz saistībā ar zivīm: “Mēs negribējām tiešu saskari ar  zivīm kā tādām, tāpēc kā alternatīvu izdomājām surimi nūjiņas. Izdomājām salikt kaut ko prātam neaptveramu kopā – salātus un saldējumu. Sanāca šis.” – Pašiem garšoja? “Jā, protams.”

Starp inovācijām arī duālie pārtikas produkti. Tā Dārzkopības institūts izstrādājis receptūru rīta desertam, kas derēs gan ikdienas steigas māktajiem, gan arī krīžu gadījumos, jo izmantojumi ilgāku laiku, stāsta institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa: “Sastāvā ir krūmcidonijas, auzu pārslas un dzelteno zirņu proteīns. Produkts ir kā šķiedrvielu avots, kā proteīna avots, un, līdz ar to, sāta sajūtu mums rada līdz pat pusdienas laikam.”

Par pārtikas produktiem armijas vajadzībām jau vairākus gadus rūpējas LBTU pārtikas tehnologi.  Šoreiz tapusi uzturdeva, kas paredzēta civilajiem iedzīvotājiem krīzes brīžos. LBTU Pārtikas institūta profesore, Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja Sandra Muižniece-Brasava rāda nelielu plāksnīti, kas krīzes brīžos varot būt dzīvības vērta: “Mēs sākam izstrādāt šādas saspiestās uzturdevas, kas varētu būt gana interesantas cilvēkiem krīzes situācijās, 72 stundu somā. Mēs zinām, ka ārzemēs tādas ražo, bet mēs arī Latvijā, no Latvijas izejvielām – tur mums ir gan nātres, gan pīlādži, bezglutēna auzas, griķi, taisām tādas paciņas, tādu mazu deviņu, kas principā ir izdzīvošanai.”

Savukārt Latvijas Universitātes studenti izstrādājuši aplikāciju “Plateful” jeb “Pilns šķīvis” ar kuru  jau drīzumā ar labām atlaidēm varēšot veikalos vai ēdināšanas iestādēs iegādāties produktus, kam  derīguma termiņš tuvojas beigām. Izstāde būs apskatāma vēl divas dienas.