Šā gada pirmajos astoņos mēnešos vienotajā krīzes un atbalsta tālrunī 116123 par 6,1% pieaudzis zvanu skaits, kuros fiksēts pašnāvības risks, liecina biedrības “Skalbes” apkopotie dati.
Kā informēja biedrības pārstāve Marta Seržante, šogad pašnāvības risks fiksēts 1391 zvanā, kas ir par 80 zvaniem vairāk nekā 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos, kad tas konstatēts 1311 zvanos. “Skalbes” uzsver, ka dati raksturo saņemtos zvanus, kuros fiksēts pašnāvības risks, nevis unikālo zvanītāju skaitu vai kopējo pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu skaitu Latvijā.
No šogad saņemtā 1391 zvana 1276 jeb 91,7% gadījumu fiksētas pašnāvības domas. Savukārt 264 jeb 19% zvanu fiksēts pašnāvības plāns, bet 241 jeb 17,3% gadījumu – iepriekšējs pašnāvības mēģinājums. Vienā zvanā var būt fiksētas vairākas riska pazīmes, tādēļ šo rādītāju procenti nav summējami, skaidro biedrība.
Sarunās ar cilvēkiem, kuriem fiksēts pašnāvības risks, visbiežāk jeb 49,2% konstatēta psihiska saslimšana, vientulība konstatēta 45,4% zvanu. Savukārt alkohola lietošana fiksēta 25,4% zvanu, partnerattiecību problēmas – 23,1%, finansiālas problēmas – 15,8%, bet vardarbība – 12,5% zvanu.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem no 40,7% līdz 49,2% palielinājies to zvanu īpatsvars, kuros līdztekus pašnāvības riskam fiksēta psihiska saslimšana. Arī vientulības īpatsvars nedaudz pieaudzis – no 43,5% līdz 45,4%. “Skalbes” norāda, ka minētās grūtības nav interpretējamas kā tieši pašnāvības cēloņi, taču tās raksturo situācijas, ar kurām bieži saskaras cilvēki, kuri zvana uz krīzes tālruni un kuriem sarunas laikā tiek fiksēts pašnāvības risks.
Zvanu ar fiksētu pašnāvības risku sadalījums starp sievietēm un vīriešiem bijis gandrīz vienāds – 706 zvani saņemti no sievietēm un 685 no vīriešiem. Tomēr vīriešu zvanos biežāk fiksēts konkrēts pašnāvības plāns – 152 jeb 22,2% zvanu, salīdzinot ar 112 jeb 15,9% sieviešu zvanu.
Pašnāvības domas fiksētas 92,6% vīriešu un 90,9% sieviešu zvanu, kuros konstatēts pašnāvības risks. Iepriekšēja pašnāvības mēģinājuma īpatsvars abās grupās bijis gandrīz vienāds – 17,4% vīriešu un 17,3% sieviešu zvanu.
Lai gan sievietes un vīrieši ar pašnāvības risku krīzes tālrunī vēršas gandrīz vienādā skaitā, vīriešu zvanos biežāk tiek fiksēts konkrēts pašnāvības plāns, skaidro biedrības “Skalbes” vadītāja Anda Švinka. Viņa norāda, ka tas ir būtisks signāls, ka jāturpina meklēt veidi, kā savlaicīgi sasniegt vīriešus krīzes situācijās un iedrošināt viņus meklēt palīdzību.
Atzīmējot Pasaules pašnāvību novēršanas dienu, biedrība aicina līdzcilvēkus neignorēt pazīmes, kas var liecināt par emocionālām grūtībām. Ja cilvēks runā par bezcerību vai nevēlēšanos dzīvot, jūtas kā slogs citiem, norobežojas vai būtiski mainās viņa uzvedība, svarīgi viņu uzrunāt, uzklausīt un palīdzēt saņemt profesionālu atbalstu.
Emocionālu atbalstu visu diennakti bez maksas var saņemt, zvanot uz vienoto krīzes un atbalsta tālruni 116123. Atbalsts pieejams latviešu, angļu un krievu valodā. Uz tālruni var zvanīt arī tad, ja nepieciešams padoms, kā palīdzēt tuviniekam, par kuru radušās bažas. Ja pastāv tūlītējs apdraudējums cilvēka dzīvībai vai veselībai, nepieciešams nekavējoties vērsties neatliekamās palīdzības dienestos.