Lentīšu akcija Valmieras ģimnāzijā pārtop īstā demokrātijas stundā

Divu Valmieras Valsts ģimnāzijas skolnieču iniciatīva pievērst skolas biedru uzmanību Saeimas lēmumam par izstāšanos no Stambulas konvencijas, sociālajos medijos pāraugusi negaidītā viedokļu sadursmē. Kamēr jaunieši uzsver, ka ar melnu apģērbu un sarkanu lentīti vēlas paust savu attieksmi pret vardarbību, vienlaikus apgūstot arī pilsoniskās līdzdalības prasmes, tikmēr skolas vadība šodien saņem gan atbalsta, gan arī nosodījuma zvanus.

Iniciatīvas autores Estere un Patrīcija ir Eiropas Parlamenta jauno vēstnieku skolas dalībnieces, kur apgūst Eiropas Savienības funkcionēšanu, pilsoniskās līdzdalības prasmes un demokrātijas pamatus. Jaunietes satraucis Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas, kuras mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Lai mudinātu par to aizdomāties arī skolasbiedrus, 11. klases jaunietes aicināja ikvienu šodien uzvilkt melnu apģērbu un piestiprināt sarkanu lentīti, par ko tika publicēts aicinājums arī skolas sociālajos medijos.

Kā atzina viena no akcijas rīkotājām, Estere Anna Strazdiņa, sākotnēji tā bija domāta tikai kā maza pirmdienas tematiskā diena, un meitenes nebija gaidījušas tik plašu rezonansi. Savukārt Patrīcija Amoliņa piebilda, ka mērķis bijis izglītot – cerot, ka kāds, redzot lentītes, ieinteresēsies un palasīs vairāk par tēmas būtību un sekām. Estere arī uzsvēra, ka jaunieši ir Latvijas nākotne, tāpēc viņiem ir jābūt informētiem par šādiem jautājumiem.

Meiteņu klasesbiedri atbalsta abu jauniešu iniciatīvu. Skolniece Samanta Blāķe norādīja, ka viņu skola daudz kur piedalās un cenšas jauniešus izglītot par politiku, bet neuzspiežot konkrētus uzskatus, ko pierādot arī fakts, ka ierakstā uzsvērts – tā ir meiteņu iniciatīva. Viņas klasesbiedrs Markuss Malojlo papildināja, ka viņam drīz paliks 18 gadi un tuvojas vēlēšanas, tāpēc ir svarīgi izglītoties pirms tām, nevis vienkārši nobalsot, nezinot par ko.

Tomēr ieraksts skolas sociālajos tīklos izraisījis plašu rezonansi, neskatoties uz norādi, ka tā ir tikai pašu jauniešu iniciatīva. Lai gan saņemti arī pozitīvi viedokļi, daudzi šādu rīcību asi nosoda. Par pieaugušo reakciju ir šokā 11. klases audzēknis Markuss Malojlo, kurš pats Stambulas konvenciju vairākkārt ir izlasījis. Viņš pauda sašutumu, ka pieauguši cilvēki internetā var teikt “šausmīgas” lietas un draudēt nepilngadīgām meitenēm. Markuss īpaši izcēla komentārus, kuros pasākums saukts par apdraudošu bērniem, kamēr tie paši komentētāji raksta ļaunus vārdus pret bērniem. Viņš uzsvēra, ka neviens neko nav spiedis darīt un dalība bijusi brīvprātīga.

Skolas direktors Artūrs Skrastiņš atzina, ka, atļaujot jauniešiem ģimnāzijas kontā publicēt ierakstu par savu iniciatīvu, nav domājis, ka politiķi to izmantos savu interešu virzīšanai. Skolas vadība iepriekš ir uzrunājusi arī vecākus, lūdzot jautājumu par Stambulas konvenciju pārrunāt mājās. Direktors uzsvēra, ka notiekošais ir tiešs mācību process, citējot fragmentu no 9. klases sociālo zinību standarta par pilsoniskās un politiskās līdzdalības pieredzes gūšanu, iesaistoties kopienai nozīmīgu jautājumu risināšanā. Skrastiņš retoriski vaicāja, kā lai izaug patstāvīgi vēlētāji, ja jaunieši tikai klausīsies “pareizos un nepareizos lēmumus”, nevis mēģinās darīt paši, pat ja ir uztraukums. Direktors uzsvēra, ka skola nav ieņēmusi kādas politiskās partijas pozīciju, bet gan mudina jauniešus pašus lasīt dokumentu un vērtēt to saturu.

Analizējot notikušo, Rīgas Stradiņa universitātes docente un Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka uzsver, ka skolēnu pašpārvalde ir vispiemērotākais veids, kā jauniešiem paust savu nostāju. Viņa atgādina, ka pieaugušajiem ir jārespektē bērnu tiesības brīvi izpausties, ko nosaka arī Bērnu tiesību aizsardzības likums. Turklāt, pēc Brokas teiktā, bērnu tiesību aizsardzība ir tieši noteikta arī Stambulas konvencijā.

Eksperte aicināja ikvienu bērnu būt drosmīgam un vērsties pie vecākiem, ja viņi nav aizsargājuši bērna tiesības, vai arī pie pašvaldības, bāriņtiesas, sociālajiem dienestiem, vai uzticības personas, piemēram, klases audzinātāja, lai runātu par to, kā pret viņiem izturas. Viņa īpaši akcentēja, ka runa nav tikai par sišanu, bet vismaz četrām vardarbības formām, tostarp emocionālo.

Anna Broka skaidroja, ka jauniešu izglītošana pilsoniskās un politiskās līdzdalības jautājumos ir tikpat svarīga kā eksakto zinātņu apguve. Pēc viņas domām, šī jauniešu iniciatīva ir kritiski svarīga, jo viņu balss ir skaļāka un spēj norādīt uz problēmām, piemēram, emocionālo vardarbību un mobingu, kas jau šobrīd notiek skolu vidē.

Tikmēr ģimnāzijas audzēkņiem šī diena izvērtusies par neplānotu mācību stundu par to, cik plašas diskusijas sabiedrībā raisa jūtīgi jautājumi.