Liepājā divu dienu garumā teju 90 arhitekti, pilsētplānotāji un kopienu pārstāvji no visas Latvijas pulcējās ikgadējās arhitektūras dienās. Pasākumā ar centrālo tēmu “Kultūrtirgus – vietas, kur cilvēki satiekas” galvenais uzdevums bija definēt, kas ir kultūrvieta un noskaidrot, kā iedzīvināt ne tikai centrus, bet arī apkaimes.
Par arhitektūras dienu, kas katru gadu notiek oktobra pirmajā nedēļā, norises vietu izlozes kārtībā šoreiz izvēlēta Liepāja. Zīmīgi, ka tā nākamgad būs Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā, kas noteikti pievērsīs lielāku uzmanību arī pilsētas apbūvei.
Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs uzsver: “Svarīgi? Jā! Tā ir iespēja mums parādīt, citus uzņemt, paskatīties un parunāt par lietām, kas ir svarīgas mums, Liepājai, un kas ir svarīgi mums visiem.”
Pasākuma dalībnieki apgalvo, ka arhitektiem svarīgi sadarboties ar apkaimju iedzīvotājiem, lai radītu nevis abstraktu, bet funkcionālu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu telpu.
Arhitekte Līga Muižarāja uzsver: “Pietiek visu iespējamo iebāzt centrā, ejam ārpusē, vairāk apskatāmies, kas mums ir ārpusē, ko mēs varam padarīt vēl labāku, tas jau arī veido to pilsētas seju. Ne jau tikai centrs, lai gan visbiežāk tāds priekšstats cilvēkam ir, ka viņš galvenokārt fokusējas uz to, kas ir centrā.”
Ieva Balode-Ziemele pārstāv Jaunliepājas kopienu un interesējas par Annas tirgus laukuma, kurš jau vēsturiski bijis apkaimes centrs, iedzīvināšanu ar dažādiem pasākumiem un infrastruktūras labiekārtošanu. Viņa uzskata, ka tirgum ir kultūrvietas potenciāls un svarīga loma, lai grautu stereotipu par tā apkaimi kā nepatīkamu un nedroši vidi.
Apkaimes biedrības “Jaunliepāja” pārstāve Ieva Balode-Ziemele: “Tie iedzīvotāji jau lietos to arhitektūru, vidi. Tāpēc, manuprāt, arhitektiem ir vērtīgi izdzirdēt, kā ikdienas dzīve notiek tajā apkaimē, vidē, kas viņiem ir jāattīsta, līdz ar to viņi šo projektu var daudz kvalitatīvāk uztaisīt.”
Praktisko darbnīcu laikā tika meklēts risinājums četru Liepājas apkaimju centru attīstībai. Vairums dalībnieku atzīst – Liepāja ir viena no aktīvākajām Baltijas valstu pilsētām un to padara unikālu tas, ka kultūru rada entuziastiskie iedzīvotāji.
“Es to sauktu par urbāno tekstūru, kas šeit ir, par to mēs diskutējām vakar. Tam tagad jādod iespēja būt par inkubatoru, dzinējspēku citiem reģioniem ap Liepāju, un, būsim atklāti, mēs neskatāmies tikai uz Liepāju, bet arī Liepāju, Dienvidkurzemi un Kuldīgu,” saka Urbānā Institūta līdzdibinātājs Jonass Būhels.
Divas dienas fokusā bija jautājums par to, kas veido vietu identitāti un kur cilvēki satiekas, lai apmainītos ar pieredzi un idejām. Liela uzmanība tika pievērsta tirgus funkcijai un tā nozīmei mūsdienu pilsētvidē.
“Šobrīd tas viss ir sadalījies. Nosacīti tirgošanās notiek veikalā. Kas notiek laukumā? Viens jautājums – ko mēs darām ar laukumiem? Un otrs jautājums – kur tad tā neformālā puse, kas ir ļoti svarīga pilsētai? Kur rodas un veidojas pilsētas identitāte, mūsu sabiedrības identitāte? Tas ir ļoti svarīgi, lai pilsēta būtu stipra un attīstītos,” saka arhitekts Uģis Kaugurs.
Viņš uzver, ka svarīgi stiprināt apkaimes centrus, tādējādi veicinot pilsētnieku piederības sajūtu: “Mēs par kultūru esam pieraduši runāt tādā elitārā izpratnē, bet faktiski kultūra ir sabiedrības prasmju, tradīciju izpratnes kopums, arī tad, ja viņa ir totāli nekulturāla, arī tā ir kādas sabiedrības kultūra.”
Pasākumā radušās idejas un priekšlikumi būs nozīmīgs darba materiāls Liepājas apkaimju attīstības plāna izstrādē.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |