Kopš pērn atjaunots Forštates kultūras nams Daugavpilī, kura mērķis ir saglabāt daudznacionālo vidi pilsētas apkaimē, tajā aizvadīti daudzveidīgi pasākumi. Viens no nesenākajiem – baltkrievu kopienas tradicionālo leļļu izstāde, kas veidota un krāta teju trīsdesmit gadu garumā. Kolekcija atspoguļo gan sadzīves tradīcijas, gan rituālu un folkloras nozīmi, tāpat katrai lellei ir savs stāsts, ticējums, paraža un simbolika.
Baltkrievu tautas kultūrā lelles kalpo ne tikai kā rotaļlietas, bet arī kā stāstu un tradīciju nesējas. Forštates kultūras namā izvietotas dažādu laikmetu un reģionu kultūru lelles, kuras saglabājuši vietējie meistari.
“Lelles ir ļoti dažādas. Tās izgatavotas no dažādiem materiāliem – koka, keramikas, salmiem, lina, kokvilnas un papīra. Kolekcijā ir dažādu veidu lelles, taču lielāko daļu veido suvenīri. Tāpat izstādē ir apskatāmas folkloras, etnogrāfiskās, rituālu, amuletu, rotaļu, teātra un autorlelles. Katrai lellei ir savs stāsts, par to arī vēstīs šī izstāde,” uzsver Balkrievu kultūras centra vadītāja un pasākumu organizatore Žanna Romanovska.
Leļļu daudzveidību papildināja lielizmēra adītās lelles. Vietējā meistare Nadežda Sverkoviča ar tām attēlojusi baltkrievu tautas vectēvu un vecmammu.
“Pa maziņam, pa maziņam un man izdevās. Vispirms vectēvu, pēc tam nolēmu arī viņam dāmu izadīt. Galvu ļoti grūti bija adīt, tāpēc ka viņa bija lielāka, pēc tam noadīju, atkal sāku adīt,” atzīst tamborēto leļļu meistare Nadežda Sverkoviča.
Pērn Forštates kultūras nams ieguva jaunu elpu, kļūstot par kopienu centru. Tajā var baudīt ne tikai daudznacionālas kultūras norises, bet arī pašiem īstenot savas iniciatīvas. Piemēram, veidotās lelles izmanto arī amatiermākslā.
“Tagadējā nacionālo kultūru centrā darbojas amatierstudija “Pauļinka” un viņas vadītāja Inessa Kozlovzka, viņa pati ir māksliniece, māk taisīt un šūt lelles no visdažādākajiem materiāliem. Un savā teātra studijā viņi ne tikai spēlē lomas kā cilvēki, bet arī izmanto lelles. Šo leļļu klāsts ir ļoti dažāds, patīk pieaugušajiem un bērniem,” stāsta bērnu studijas “Skārbnīca” vadītāja un amatierteātra studijas “Pauļinka” dalībniece Anastasija Lukašenoka.
Izstādes atklāšanas dienā apmeklētājiem bija iespēja izgatavot arī pašiem savu tradicionālo sarglelli – aizsardzības un labklājības simbolu.
“Mēs taisām šīs lelles, es gribu to paņemt uz savām mājām, vienkārši skatīties uz to un domāt, ka esmu liels malacis,” dalās bērnu studijas “Skārbnīca” dalībniece Evelīna.
Atjaunotais Forštates kultūras nams ir mājvieta ne vien baltkrievu kopienai, bet pasākumos tiekas arī krievu, baltkrievu, poļu un ukraiņu kopienu pārstāvji. Šīs norises apliecina kultūru dažādību un to saglabāšanas nozīmi.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |