Nepienest pretiniekam papildu munīciju. Kā komunicēt krīzes laikā

Kā uzrunāt sabiedrību un nodrošināt uzticamu informāciju krīzes situācijā? Par to Daugavpilī Zemessardzes rīkotajā seminārā “Rupors” diskutēja un komunikācijas prasmes trenēja Latgales pašvaldību, mediju, operatīvo dienestu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Seminārā tika izspēlēts konkrēts scenārijs izdomātai krīzes situācijai: notikumi eskalējas strauji – pie Latvijas robežas koncentrējas agresorvalsts militārie spēki, izplatās dezinformācija, veikalos izpērk preces un tiek traucēti mobilie skari.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Ločmele norādīja, ka viņu komandai šajā situācijā bija jādefinē konkrēti vēstījumi, ar kuriem nākt klajā sabiedrībā: “Jāsaka, ka bija jātiek galā arī ar to, ka jādefinē mājas darbi, lai saprastu, cik mēs vispār esam gatavi. Mēs visi domājam diezgan līdzīgi, kaut arī mēs katrs pārstāvam savu iestādi, savu jomu, bet ir interesanti un vērtīgi redzēt un dzirdēt, ko citi saka, lai ņemtu vērā kādas lietas arī savā ikdienas darbā.”

Savukārt Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Katrīna Grietiņa par savas komandas darbu stāstīja: “Vairāk mani uzdevumi bija komunikācijas kanāli, kur mēs varam izplatīt informāciju. No otras puses skaitos arī kā jaunietis, tad biju iesaistīta darba grupas jautājumā – kā mēs varam uzrunāt jauniešus. Mēs secinājām to, ka tam jābūt kaut kam ļoti īsam, interesantam, emocionālam. Mēs nonācām pie tā, ka tas varētu būt video ar īsu, kodolīgu saukli. Tad jau arī apspēlēt to visu situāciju, kā tas varētu būt.”

Zemessardzes semināru “Rupors” norise aizsākās 2023. gadā, un ik gadu dalībnieku pārstāvniecība palielinās. Šoreiz dalībnieku vidū ir ne tikai Zemessardzes, operatīvo dienestu, mediju, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, bet arī nevalstiskās organizācijas. 

Biedrības “Krāslavas rajona partnerība” pārstāve Zane Ločmele: “Kopienai mēs varam palīdzēt apvienoties un runāt, strādāt kopā, lai uzzinātu lietas, kas mūs varbūt uztrauc, kas nepieciešams priekš tā, lai justos droši un rīcībspējīgi krīzes situācijā.”

Bruņotie spēki arī atgādina – komunikācija ir svarīga ne tikai krīzes brīdī, bet arī miera laikā. Īpaši būtiski ir saprast, kādu informāciju publiskot un kādu – neizplatīt, lai tā nenonāktu pretinieka rīcībā. 

“Mums ir ļoti svarīgi jau tagad saprast, ko mēs drīkstam runāt, ko nedrīkstam runāt. Mums nevajag pienest pretiniekam papildu munīciju, lai viņš izmanto mūsu informāciju savā labā.  Tas ir ļoti svarīgi jau tagad mācēt pareizi salikt šos uzsvarus,” norāda NBS Apvienotā štāba pulkvedis Māris Tūtins.

“Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju un klimatiskās pārmaiņas, mēs nevaram šobrīd domāt par to, ka mēs dzīvojam pilnīgi mierīgos apstākļos. Mums tā miera domāšana ir jāmaina un cilvēkiem ir jāzina, kas ir civilās aizsardzības plāns, kas ir evakuācijas vietas, kas ir lietotne “112”, kāpēc mums ir nepieciešama šūnu apraide, kā mums rīkoties krīzes situācijā,” piebilst Zane Ločmele.

“Neslēpšu – šis jautājums man jau ir labu laiciņu prātā. Ko mēs varam gan kā pašvaldība, gan ko katrs iedzīvotājs var darīt? Mans uzskats ir, ka jāsāk ar pašu iedzīvotāju. Vienkārši iedzīvotājus informēt, jo paši esam nonākuši situācijā, ka izspēlējam kādu no krīzes situācijām un iedzīvotāji ir ļoti apjukuši un saproti, ka sakne ir kaut kur citur, nekā tu vari iedomāties,” pārdomās dalās Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Katrīna Grietiņa.

Semināri “Rupors” notiek visos Latvijas reģionos. Papildu tiem īstenotas arī starpinstitūciju civilmilitārās sadarbības mācības “PILSKALNS” un starptautiskā līmeņa mācības “NATRIX”.