Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu Latvijā tiek izbūvēti 9 jauni katastrofu pārvaldības centri. Nupat tika atklāti divi no tiem – Liepājā un Alsungā – nodrošinot modernu infrastruktūru un tehnisko aprīkojumu, veidojot visaptverošu katastrofu pārvaldības sistēmu, kas ir svarīgs pamats Latvijas noturībai un ikviena iedzīvotāja drošībai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Kurzemes reģionā Anete Strazdiņa stāsta: “Esam gandarīti, ka ar Eiropas Savienības atbalstu ir tapušas šīs jaunās, modernās ēkas, kas dod nozīmīgu atspaidu ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodarbinātajiem, bet arī iedzīvotājiem. Tas stiprina drošību ne tikai pilsētā, bet arī reģionā.”
ReTV foto
Liepājas katastrofu pārvaldības centrā atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas 2. daļa un Iekšlietu ministrijas veselības sporta centra psihologi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Kurzemes reģionā Anete Strazdiņa: “Tā galvenā doma arī citās struktūrvienībās ir sadarbība ar nozari, dienestiem, jo notikumos arī operatīvie dienesti cieši strādā kopā. Šis kopējais darbs vienā ēkā veicina gan sadarbību, gan resursu ietaupījumu.”
Būtiski, ka ar Eiropas Atveseļošanas fonda atbalstu ēkas ir pielāgotas tā, lai ugunsdzēsēji – glābēji varētu veikt visu nepieciešamo efektīvos un drošos apstākļos.
ReTV foto
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas 2. daļas komandieris Edgars Vējš stāsta: “Tās galvenās atšķirības ir arī mikroklimatā, kur amatpersonas uzturas. Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo depo, kur mēs uzturējāmies, tad tur ziemā pa logiem pūta vējš, savukārt vasarā, ja ārā ir karsti, tad tāpat ir arī iekšā. Tad ugunsdzēsēji glābēji uz notikuma vietām brauc nosaluši vai pārkarsuši, tā kā tas ļoti labi atspoguļojas uz pakalpojuma sniegšanu no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta puses.”
Ar Eiropas sniegtā finansējuma atbalstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nu ir arī jauna tehnika, kas būtiski uzlabo ugunsdzēsēju spēju ātri un efektīvi reaģēt uz negadījumiem. Šobrīd aktīvi norit būvniecība arī pārējiem septiņiem katastrofu pārvaldības centriem, kuros apvieno ugunsdzēsēju, glābēju un citu valsts iestāžu operatīvo darbību. Šos būvniecības projektus Latvijā īsteno Nodrošinājuma valsts aģentūra, nodrošinot to veiksmīgu vadību no plānošanas posma līdz gatavām, modernām ēkām.
ReTV foto
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītājs Guntis Ratnieks norāda: “Šie objekti mūsu ieskatā ir svarīgi, jo tie ir jauni un ērti lietojami ekspluatācijā. Tie ir arī aprīkoti ar glābējiem vitāli svarīgām iekārtām – spectērpu žāvēšanai, apstrādei, ugunsdzēsības šļūteņu žāvēšanai, uzglabāšanai. Visas inženierkomunikācijas, ventilācija, apkure. Šī ir viedā ēka, kas pieslēgta kopējai sistēmai un ir attālināti regulējama. Vairāk vai mazāk, šādas ēkas ir energoefektīvas.”
Tikmēr Alsungā atklātais Katastrofu pārvaldības centrs zem viena jumta apvieno gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Iepriekš Alsungas ugunsdzēsēju glābēju postenis atradās Ceļinieku ielā 1, kur posteņa telpas bija izvietotas ēkas otrajā stāvā, savukārt garāža – pirmajā stāvā. Izbraucot uz izsaukumiem, vārti bija jāatver manuāli, kas aizņēma papildu laiku un palēnināja reaģēšanu. Tagad situācija ir būtiski uzlabojusies – vārti tiek atvērti ar pulti, kas ļauj daudz ātrāk izbraukt uz notikuma vietu un samazina reaģēšanas laiku.
Anete Strazdiņa pauž: “Tie ieguvumi ir dažnedažādākie – ne tikai mūsdienīga vide un jaunas telpas, bet arī prevencijas pasākumi, nu mums ir iespēja tos uzlabot un demonstrēt arī audiovizuālus materiālus uz jauniem ekrāniem.”
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda: “Ja šāds finansējums nebūtu pieejams no Eiropas, tad mums būtu mazāk šādu katastrofu pārvaldības centru, jo budžeta līdzekļi ir ierobežoti. Tas bija labs valdības risinājums. Taču nebija tik vienkārši šo finansējumu saņemt fonda ietvaros. Tika izdarīts liels darbs un tagad jau daži katastrofu pārvaldības centri ir nodoti un šis projekts ir noslēguma stadijā. Tas ir ļoti būtisks atbalsts arī citās jomās.”
Visi deviņi katastrofu pārvaldības centri Latvijā tiks pabeigti līdz šī gada vasarai, nodrošinot modernu tehniku, sakaru un vadības sistēmas, kā arī mācību un apmācību iespējas personālam.
