Pirms diviem gadiem Jēkabpilī tika pabeigta divu daudzdzīvokļu māju siltināšana, un tagad ir apkopoti pirmie rezultāti. Abās ēkās ir ievērojami samazinājies siltumenerģijas patēriņš, kas pozitīvi ietekmē arī apkures rēķinus. Tomēr apsaimniekotājs vēlētos, lai daudzdzīvokļu māju siltināšana notiktu raitāk. Vairāki projekti tika apturēti, un šobrīd Jēkabpilī netiek īstenots neviens energoefektivitātes projekts.
2023. gadā Jēkabpilī tika pabeigti divi energoefektivitātes uzlabošanas projekti, kuru rezultātā divas daudzdzīvokļu mājas ieguva gan svaigu vizuālo izskatu, gan termālo izolāciju. Šobrīd ēku apsaimniekotājs ir apkopojis pārskatus par siltumenerģijas patēriņu 2022. gadā – pirms renovācijas un 2023. gadā – pēc renovācijas.
Dārzu ielā 7 siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas bija nepilnas 249 megavatstundas, bet pēc būvdarbiem – vairāk nekā 141 megavatstunda. Savukārt Liepu ielā 22 šie rādītāji ir attiecīgi nepilnas 153 megavatstundas pirms renovācijas un 79 megavatstundas pēc tās. Lai gan ietekme uz siltuma rēķiniem nav viennozīmīga, jo pieaug siltumenerģijas tarifs, sastaptie iedzīvotāji jūt pozitīvu ietekmi uz saviem maciņiem.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji pirmo siltināšanas efektu izjuta jau tad, kad būvdarbi nebija līdz galam pabeigti. Toreiz iedzīvotāja Baiba Balode stāstīja: “Pirms siltināšanas ziemas mēnešos par viena kvadrātmetra apkuri sanāca maksāt gandrīz divus eiro, dažreiz pat vairāk. Mūsu dzīvoklis ir 53 kvadrātmetrus liels, tātad bija jāmaksā vairāk nekā 100 eiro par apkuri vien, tas ir bez PVN. Tagad, kad uzlika alokatorus un mēs paši varam regulēt siltumu, apkures rēķini ir 12 eiro mēnesī, 17 eiro mēnesī, 38 eiro mēnesī. Starpība ir ļoti liela.”
Lai gan ieguvumu ir daudz, māju apsaimniekotājs uzsver, ka iedzīvotāji ir ļoti kūtri energoefektivitātes paaugstināšanas jomā. Pēdējo desmit gadu laikā tikai trīs daudzdzīvokļu ēkas Jēkabpilī ir siltinātas. Viens iemesls ir pašu iedzīvotāju bažas par projekta izmaksām un būvniecības gaitu, bet vairāki projekti tika apturēti citu apstākļu dēļ.
Šādos gadījumos viss process ir jāsāk no jauna, jo, turpinot iesākto projektu, nepieciešamās izmaksas vairs neatbildīs sākotnējiem aprēķiniem.
“Jābalso iedzīvotājiem, vai viņi tam piekrīt, jo izmaksas ir diemžēl lielākas, nekā tās bija, sākotnēji balsojot. Iedzīvotājiem pašiem ir jāsaprot, vai viņi tam ir gatavi, jo nevienu piespiest mēs nevaram to darīt, bet ja kāda māja to ir izlēmusi darīt un ir zināms, ka vismaz 50 un vairāk procenti no mājas ir par, tad mēs esam gatavi sadarboties.”
Drīzumā tiks atvērta jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumu atbalsta programma, kuras nosacījumi tika apstiprināti Ministru kabinetā pagājušā gada decembrī.