Šodien atklāta Latvijas Universitātes latviešu valodas institūta pētnieku izveidotā elektroniskā latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca. Tajā apkopoti no 13. līdz 18. gadsimtam reģistrētie personvārdi un izstāstīti vēsturiskie ceļi, kā tie radušies. Elektroniskā latviešu personvārdu vārdnīca ir brīvi pieejama ikvienam interesentam.
“Māle un Miele no Amālijas. Kristaps no vācu Christoph. Kristaps – to mēs zinām arī šodien, un vēl Čipus un Čīpis. Tā kā no visiem mēs principā zinām Kristapu un tos vārdus, ko autors 19. gadsimtā lika pretī kā vācu vārdus,” tā ar jauno elektronisko vārdnīcu iepazīstina Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Pinķe.
Latvijas Universitātes latviešu valodas institūta pētnieki pusotrā gadā izveidojuši elektronisko latviešu personvārdu vēsturisko vārdnīcu, kurā pašreiz jau ielikti 196 šķirkļi. Kā skaidro šī projekta vadītāja Renāte Siliņa-Pinķe, katram no mums ir savs vārds, bet katram vārdam ir arī savs stāsts.
Šajā vārdnīcā pētnieki vēlas ne vien uzskaitīt senos personvārdus, bet arī izstāstīt kā tie radušies: ”Tas ir ļoti liels darbs, un, ja tas vārds latviešu valodā vēl ir attīstījies un mainījies, tad aiz apvāršņa sākumu nevar redzēt. Man ļoti mīļš piemērs ir vārds Ints. 1990.gadā Klāva Siliņa personvārdu vārdnīcā ir ļoti daudz vārdu, bet tur ir ļoti īsa informācija par tiem. Tur varam uzzināt, ka Ints ir no vārda Henrihs, un tas ir viss. Bet – kā?”
Lai izšķetinātu kāpēc, piemēram, vārds Ints ir cēlies no vārda Henrihs, pētnieki meklējuši personvārdu cilmes vēsturiskos ceļus. Projekta vadītāja Renāte Siliņa–Pinķe: ”Ja stāsta to stāstu, tad – vārds Henrihs ir vācu vārds, tad mēs pasakām, ko tas vācu valodā nozīmē. Tālāk stāstam to stāstu, ka vācu valodā ir dažādi dialekti. Ziemeļvācijā ir Lejasvācu valoda un Lejasvācu dialekts, un šajā dialektā vārdu neizrunāja kā Heinrich, bet kā Hinrik. Un tas ir tas reģions no kura, sākot ar 13. gadsimtu, vācieši ieceļoja Baltijā, un tajā laikā izplatītie vārdi ienāca pie mums.”
Kā skaidro pētniece, līdz 19. gadsimtam latviešu valodā neizrunāja burtu “H”, un tā no vārda Hinrik cēlies vārds Indriķis, un vārda izcelsmes ziņā tam radniecīgais vārds Ints. Vārdnīcā apkopoti latviešu vārdu vēstures ceļi no 13. līdz 18. gadsimtā reģistrētajiem. Mūsdienās vēsturiskajos avotos zināmie vārdi gan lielākoties ir izzuduši. Kā piemēru pētniece min vārdu Antiņš: ”Zinu, ko meklēju – vārdu Antiņš. Mūsdienās tas ir tikai literārs tēls un vietvārds. Tas ir viens no veidiem, kur atrast pierādījumu tam, ka vārdi kādreiz ir dzīvojuši kā personvārdi. Reizēm viņi ir sastinguši uzvārdos, ko mēs arī parādam vārdnīcā, un tie var būt sastinguši arī vietvārdos.”
Vārdnīca parāda, cik bagāta ir latviešu personvārdu vēsture. Tās izveidotāji cer, ka tā noderēs gan dzimtu pētniekiem un vēstures izzinātājiem, gan vienkārši interesentiem. Tā ir brīvi pieejama digitālā platforma, kas aizvien tiks papildināta ar jauniem personvārdiem.