Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība” jau astoņus gadus cīnās par brīvību vistām, kuras dzīvi pavada sprostos. Piemēram, augusta beigās norisinājās “Gājiens par dzīvniekiem 2025: brīvību vistām”. Savukārt šodien noslēgusies nedēļu gara akcija, kur brīvprātīgie varēja laiku pavadīt sprostā un tikai iztēloties, kā ikdienu aizvada vistas fermās, kur tās tur sprostos.
Akcijas mērķis ir mudināt Saeimas deputātus ar likumu aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos. Nedēļu sprostā uz maiņām kopumā uzturējās vairāk nekā 100 brīvprātīgo. Mūziķe Stirna tajā palikusi pat 24 stundas. Katrīna Krīgere, biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja saka, ka arī garāmgājēji akcijai pauduši atbalstu: “Šie pasākumi vienmēr ir ļoti iedvesmojoši, kad satiec tos cilvēkus dzīvē, kas arī iestājas par līdzīgām vērtībām. Ir milzīgs prieks un sajūta, ka tu neesi viens. Cilvēki, kas iestājas par dzīvniekiem, ir ļoti daudz. Lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka sprostos vistas nevajadzētu turēt. Protams, ne katrs var sēdēt 12 stundas sprostā. Daudzi garāmgājēji pienāca klāt, nesa dažādus saldumus, kafiju un jautāja, kā vēl var palīdzēt.”
Šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izskanējuši dažādi viedokļi – gan par, gan pret pārmaiņām dzīvnieku labā. Komisija lēma, turpināt vērtēt iespējamo aizliegumu pēc papildu datu iegūšanas. Katrīna Krīgere stāsta: “Šonedēļ Saeimā bija pirmā komisijas sēde. Tas bija tāds tiešām interesants notikums. Daudz negaidītu pavērsienu, negaidītu viedokļu. Iepriekš mēs, runājot ar iesaistītajām pusēm, bijām dzirdējuši vienu versiju, tad šeit atklājās daudz plašāks spektrs. Jebkurā gadījumā demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgi tādus nopietnus lēmumus pieņemt pēc vispusīgas analīzes un iesaistot visus, kam šis jautājums atstātu iespaidu. Galvenais ir tas, ka šī diskusija ir sākusies, par ko arī esam ļoti pateicīgi Saeimas deputātiem, kuri rosināja šo likumprojektu.”
Zemkopības ministrijas provizoriskie aprēķini esot, ka ja aizliegums dējējvistas turēt sprostos stātos spēkā no nākamā gada, olu ražošanas nozarei tas radītu 299 miljonu eiro zaudējumus. Savukārt, ja aizliegums stāsies spēkā no 2030.gada, tad uzņēmumiem, veicot tūlītējās investīcijas pārejai uz citu vistu turēšanas režīmu, zaudējumi veidotu aptuveni 150 miljonus eiro.