Finansējumu nevalstiskajām jeb nevaldības organizācijām, iespējams, var un vajag mainīt, bet tā nevar būt vienpersoniska vai viena politiskā spēka iegriba. Tādu viedokli trešdienas vakarā pauda daudzi pie Brīvības pieminekļa sanākušie protesta akcijas dalībnieki. Pēc ”Latvijas Pilsoniskās alianses” apkopotajiem datiem 2025. gadā valsts dotācijās un subsīdijās nevalstiskās organziācijas saņēmušas 202 273 989 eiro. Visvairāk naudas izlietots sociālajai aizsardzībai un sociālajai labklājībai.
Starp protestētājiem arī ”Jūrmalas aizsardzības biedrība”, kura galvenokārt cīnās par dabas vērtību sagalabāšanu un caurspīdīgu budžeta sadalījumu Jūrmalā, bet finansējumu no valsts esot saņēmuši tikai vienā projektā,
”Zīmīgi ir tas, ka mums pārmet, ja mēs kādreiz kādā konkursā naudu dabūjam, bet deputāti par mūsu naudu var algot advokātus, tāpēc es domāju, ka, ja tā nav apzināta NVO nomelnošana, tad tas ir ļoti pārsteidzīgs solis. Ja kaut kas nepatīk, tad varēja pētīt un skatīties, kuras ir tās lietas, kas nepatīk, nevis pateikt, ka mēs visi esam liekēži,” skaidro Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis Uldis Kronblūms.
Arī vairāki citi ReTV uzrunātie protesta akcijas dalībnieki iebilst pret pēkšņi, gandrīz vai vienpersonīgi pasludināto nepieciešamību mainīt NVO finansēšanu. Arī māksliniece Brigita Strode: ”Ja grib mainīt kaut kādus spēles noteikumus vai reglamentu, ok, to var mainīt, bet ne pēc individuāla politiķa vai politiskā spēka iegribas.”
Biedrības ”Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” direktore Linda Curika skaidro, ka nevalstiskais sektors aizpilda robus, ko nespēj valsts vai pašvaldība: ”Protams, ka arī NVO sektorā, tāpat kā uzņēmējdarbībā, iespējams, ir negodprātīgi finansējuma saņēmēji, bet mums ir jānoskaidro, kuri tie ir un kāpēc, bet tas nevar būt politiski motivēts darbs nekādā gadījumā. Tas ir demokrātijas balsts, ka nevalstiskās organizācijas sargā mūsu demokrātiju.”
Starp klātesošajiem arī daudz jauniešu, kuri nevienā nevalstiskajā jeb nevaldības organizācijā nedarbojas, tomēr uzskata, ka taisnība šoreiz ir NVO sektora pusē. Protesta akcijas dalībnieks Alvis Bless: ”Es domāju, ka ir jāsadarbojas. Tas jau ir galvenais mērķis, un tieši NVO varbūt var sniegt valdībai informāciju par lietām, kas valdībai nav tik labi zināmas.”
Piketa laikā radās domstarpības starp klātesošajiem imigrantu atbalstītājiem un jauniešu grupu, no kuras diviem uz ķermeņa bija uzraksts ”Latviju latviešiem”, bet plakāts pauda, ka viņi nevēlas, lai finansiālu atbalstu saņem imigranti. Pēc īsām sarunām ar policiju jaunieši devās prom.
Latvijas Pilsoniskās alianses, kas apvieno aptuveni 70% no NVO iesaistītajām personām, apkopotie dati liecina, ka 2025. gadā valsts dotācijās un subsīdijās NVO saņēmis 202 273 989 eiro, no kuriem visvairāk – 39,04% izlietoti sociālajai aizsardzībai un sociālajai labklājībai. Rīdzinieks Kristaps stāsta, ka nedomājot, ka Ministru prezidents Kulbergs domājis ko vienpersoniski skatīties, bet ”pārskatīt vajag, auditu vajag. Tas ir normāls process, bet, vai tas šobrīd ir būtiskākais ar ko mūsu valstī cīnīties? Es nedomāju.”
Pēc premjera lūguma sagatavotā Valsts kancelejas analīze par valsts piešķirto finansējumu NVO būšot pieejama piektdien. Pēc tam Ministru prezidents šo jautājumu gatavojas iekļaut valdības darba kārtībā.