Jelgavā atskatās uz Academia Petrina 250 gadu vēsturi

Šogad aprit 250 gadi, kopš Jelgavā durvis vēra Academia Petrina – pirmā augstākā tipa mācību iestāde Latvijas teritorijā. Jubilejas gadā no jauna tiek šķirtas vēstures lappuses, atklājot cilvēkus, kuru darbs Jelgavu savulaik veidoja par nozīmīgu izglītības un zinātnes centru, un vienlaikus, noslēdzot jubilejas gadu, atklāts arī rakstu krājums “Academia Petrina 250”.

Jubilejas gada noslēguma priekšlasījumi tika veltīti astronomijai un vienam no ievērojamākajiem Academia Petrina profesoriem Vilhelmam Gotlībam Frīdriham Beitleram. Viņa vadītajā Jelgavas observatorijā jau 18. gadsimta nogalē veikti pētījumi, kas bija nozīmīgi tā laika Eiropas zinātnes mērogā.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis: “Astronoms Johans Frīdrihs Beitlers ir pirmais, kas dibināja observatoriju un sāka jau kā profesors strādāt faktiski pirms oficiālās šīs ģimnāzijas atvēršanas 1773. gadā, un pēc desmit gadiem ir dibināta un oficiāli atvērta observatorija šīs ēkas teritorijā, un drīz pēc tam iznāca arī viņa pirmais zinātniskais darbs.”

“Mēs varam lepoties ne tikai tāpēc, ka viņš bija pirmais astronoms, kurš kaut ko darīja un skatījās teleskopā, bet viņš bija izcils matemātiķis, kurš izdeva zinātnisko darbu ar zināmu rezultātu. Šis darbs tika veltīts algebrai, kvadrātvienādojumu risinājumam. Tas ir interesanti, jo deva arī zinātniskā mērogā, arī pasaulē kaut ko jaunu, un, kā jau šodien ir minēts, viņš bija izdevis pirmo Mītavas kalendāru,” stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Edgars Umbraško.

Plašāku ieskatu Academia Petrina vēsturē un tās atstātajā mantojumā sniedz jubilejas noslēgumā atklātais rakstu krājums “Academia Petrina 250”. Tajā apkopoti pētnieku darbi, izgaismojot dažādas akadēmijas vēstures lappuses.

Edgars Umbraško: “Pēdējais šāda tipa izdevums mums bija precīzi pirms 50 gadiem, tad, kad bija kārtējā jubileja, un šeit no mūsdienu skatu punkta esam pievērsušies varbūt mūsdienās vairāk aktuālām tēmām. Īsi par iestādes vēsturi, īsi par personām, kuras šeit ir strādājušas un mācījušās. Es, piemēram, esmu uzrakstījis par pirmajiem 300 studentiem, kuri šeit ir mācījušies, un visādām citādām ar šo jubileju un izstādi saistītām lietām.”

Jubilejas gada izskaņā muzejs plašākai sabiedrībai ļauj ielūkoties arī savā krājumā, demonstrējot priekšmetus, kas ikdienā apmeklētājiem nav pieejami.

Aldis Barševskis: “Tas ir tautas daiļamatmeistares Ilgas Madres, kurai ir veltīta šī nelielā izstāde, radīts darbs speciāli uz 22. starptautisko folkloras festivālu, kas norisinājās Šveicē, un tas tapis 1996. gadā. Un jūs redzat daudz dažādus visas Latvijas novadu tipiskākos tautastērpus. Latgale, Zemgale, Vidzeme. Un no koka viņas dēls, ja nemaldos, izgatavoja šīs koka lellīšu statnītes, bet pati Ilga Madre auda. Iedomājieties, uzaust maziņu, maziņu bruncīti vai kreklu! Viņa stāstīja, ka mūžam otrreiz to nedarītu.”

Muzeja krājumā glabājas arī unikālas liecības no Academia Petrina pirmsākumiem, tostarp tās vēsturiskais zīmogs. Noslēdzot akadēmijas 250. jubilejas gadu, muzejs jau gatavojas nākamajam nozīmīgajam notikumam – Ģederta Eliasa balvas pasniegšanai, kas godinās izcilību Latvijas glezniecībā.