Aizkraukles novada Neretas apvienības teritorijā atrodas mazciems Gricgale, kurā iedzīvotāju ir ļoti maz, bet atrodas divas vēsturiski nozīmīgas ēkas. Gricgales krogu jau kopš 2021. gadā apsaimnieko biedrība “Upmales mantinieki”, bet tagad aktualizēts jautājums, ko darīt ar unikālo 243 gadus seno baznīcas-skolas ēku.
Aizkraukles novada Neretas apvienībā esošā Gricgales baznīca, kurā reiz zem viena jumta atradās baznīca un skola, ir celta pirms 243 gadiem. Šodien ēkas daļa, kur vēl līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem atradusies skola, ir pilnībā sabrukusi. Arī baznīcas daļa, lai arī saposta, acīmredzami nepārprotami norāda uz laika zoba ietekmi.
Mākslas zinātniece Rūta Kaminska, kurai tuvs ir arī sakrālais mantojums, stāsta, ka vēl pagājušā gadsimta 80. gados ēka bijusi diezgan labā stāvoklī: “Diemžēl laika zobs ir savu paveicis. Tāpēc, ka netika ēka kopta, skolas puse diemžēl tagad ir drupu stāvoklī. Ēka ir unikāla ar to, ka luterāņu konfesijas kontekstā dievnama apvienojums ar skolu nav sastopams. Šī patiesībā ir unikāla būve.”
Lutera akadēmijas docents Uģis Sildegs: “Šī vieta ir pastāvējusi 243 gadus, un tas vien jau ir liecība, ka tā ir vajadzīga vieta. Tā ir ļoti simboliski nozīmīga, garīga vieta. Šajā vietā neskaitāmi cilvēki ir apguvuši lasīt un rakstītprasmi 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Šī vieta izveidojās uz šī garīgā centra pamata.”
Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma šogad bija “Krīzes un risinājumi”. Nespēdami samierināties ar vēsturiskās ēkas bojāeju, diskusijas par tās nākotni organizēja biedrība “Upmales mantinieki”.
Biedrības vadītāja Lidija Ozoliņa: “Man likās, ka ja 2021. gadā Gricgales krogs tika izvēlēts par Eiropas Kultūras mantojuma dienu objektu, tad arī baznīcai ir pienācis laiks. Kopš mēs apsaimniekojam Gricgales krogu un iznāk garām baznīcai braukt, es katru reizi skatos, cik tā ēka bēdīga, gaida palīdzību, jo ēka pati sev nespēj palīdzēt.”
Uz diskusiju bija ieradušies gan kādreizējie, gan tagadējie gricgalieši, kuriem šī ēka saistās ar jaunības atmiņām un nav zudusi vēlme saglābt to, kas vēl glābjams, un tad jau neizpalikšot arī pielietojums. Lai gan Gricgales mazciemā dzīvojot vien pārdesmit iedzīvotāju, cerības, ka nākotnē, kas varētu mainīties, nav zudušas.
Uz labu turpinājumu vecās ēkas stāstā cer arī gricgalietes Ineta un Evita: “Ir ļoti liela cerība, ka mēs, gricgalieši, sanāksim kopā vairāk, būs vieta, kur sanākt. Ar tiem pašiem pensionāriem – sanākt, tēju padzert, aprunāties, jo kaimiņš no kaimiņa tālu dzīvo. Evita no manis arī kādi trīs kilometri dzīvo, mēs diendienā nesatiekamies. Bet tad mēs varētu šeit atnākt, aprunāties, pastāstīt, kā kurai iet.”
Arī pašvaldība būtu ar mieru šo ēku pārņemt savā paspārnē, lai izveidotu kaut vai atbalsta centru, tomēr tas neesot tik vienkārši, jo juridiski ēka ir bezsaimnieka īpašums, skaidro Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs: “Šobrīd ir tā, ka uz pašvaldības zemes atrodas ēka bez subjekta, tad mēģinām ar visām iestādēm, Zemes dienestu sazināties rakstiski, lai pierādītu, ka uz īpašuma atrodas ēka, kura varētu piekrist pašvaldībai. No Valsts zemes dienesta esam saņēmuši atbildi, ka šī ēka atrodas uz Satiksmes ministrijas nodalījuma ceļa joslas, tāpēc mēs nevaram to atgūt kā vienīgie īpašnieki.”
Tā kā ēka atrodas tieši ceļa malā, robeža esot kaut kur pa vidu baznīcai, un sanāk, ka puse baznīcas ir uz Satiksmes ministrijas, bet puse uz pašvaldības zemes. Tomēr pašvaldība mēģināšot iegūt īpašumtiesības, kas ļaušot piedalīties projektos vai piesaistīt investorus, lai vismaz saglābtu ēkas atlikušo daļu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |