Pašu audzēts un lolots: “Vīķos” dārzs kļūst par terapiju

Limbažu novada Staiceles pagasta rekreācijas centrs “Vīķi” atrodas skaistā, mierpilnā vietā, ar pietiekami plašu teritoriju, kurā aug ogulāji un augļu koki, iekoptas puķu dobes, ir sava siltumnīca, arī garšaugu un sakņu dārzs. Zemi dārza ierīkošanai atvēlējis vietējais lauksaimnieks, un šogad centra iemītnieki priecājas, ka raža padevusies laba, un darbs, kas jau no agra pavasara ieguldīts, ir bijis tā vērts.

“Vīķu” iemītnieces Ineta Priede un Anita Frolova stāsta, kā darāmā dārzā netrūkst. “Ravējam, stādām, novācam pēc tam ražu. Priecājamies par puķēm, par to, ka mums pašiem viss ir. Savs audzēts ir savs, tas ir garšīgāk nekā veikalā pirkts. Platība ir diezgan liela, bet tiekam galā, nākam pat vairākas reizes dienā, bet tiekam galā”.

Jānis Krūmiņš piebilst, ka dārzkopības darbos iesaistītajiem ir arī sadalīti pienākumi. “Es vairāk pie vagošanas esmu, arī pie ravēšanas, te visiem pietiek, ko darīt, un tas ir ļoti labi, ka ir, ko darīt. Ir jau arī citas nodarbības, bet tāpat paliek brīvais laiks.”

Arī siltumnīcā jau novākti vairāki kilogrami tomātu, un tie vēl turpina gatavoties. Laimonis Kalniņš, kura pārziņā ir siltumnīca, arī turpat blakus esošās gurķu un zirņu dobes, stāsta, ka “Vīķos” dzīvo jau piecus gadus, un ļoti priecājas, ka var darboties dārzā. “Pavasaros kopā ar aprūpētājām audzējam uz palodzēm stādus, jau martā sākam. Gan tomātu, gan gurķu stādus. Mājās man bija pašam dārzs, kopā ar māti kopām, un ļoti labi, ka te arī varu turpināt.”

Rekreācijas centra “Vīķi” iemītnieks Laimonis Kalniņš ik dienu strādā siltumnīcā un gādā, lai būtu laba tomātu raža

“Vīķi” ir viena no aprūpes nama “Urga” pakalpojumu sniegšanas vietām. Šeit nodrošina ilgstošu sociālo aprūpi un rehabilitāciju galvenokārt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ideja par to, ka jāiekopj savs dārzs, kas ne tikai ļautu ēdienkarti papildināt ar pašu izaudzētiem labumiem, bet būtu arī lieliska darba terapija centra iemītniekiem, “Vīķos” radās nu jau pirms vairāk nekā 15 gadiem.

Aprūpes nama “Urga” valdes locekle Irita Grāvere atzīst, ka galvenais ieguvums ir tieši klientu iesaiste. “Klientu spējas un varēšana ir novērtēta, viss izaudzētais nonāk kopgaldam, un tā ir pati lielākā atzinība viņiem, ka pašu ravētais un lolotais nonāk kopgaldam. Tāpat arī tepat apkārtnē vācam tējas, ogas. Melleņu klimpas – brīnišķīgi kopgaldā. Ir klienti, kas var bez pavadības iziet mazu loku, salasīt mellenes. Ir arī, kas realizē tirgū, kaut ko pārpērkam tepat. Tas ir brīnišķīgi, un arī viņam ir gandarījums.”

Vadītāja stāsta, ka ne vienam vien klientam šī ir arī pirmā iepazīšanās ar dārza darbiem, tāpat darbiniekiem jāprot atrast pareizo pieeju un ne tikai iemācīt, bet arī motivēt darboties, arī uzticēt katram darbiņus atbilstoši spējām. Labs piemērs ir pupiņu izaudzēšana un sagatavošana glabāšanai. “Klientu vērtē pēc funkciju spējām, un pupiņu audzēšana, ravēšana, lobīšana, pēc tam buntēs siet, žāvēt, noplēst no žāvētām buntēm, sašķirot, sapildīt burkās. Tas viss ir tāds milzu multikomandas darbs, kur visu spēju cilvēki ir iesaistīti.”

Šobrīd “Vīķos” ir 35 iemītnieki, pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels, savukārt klientu mainība šeit maza, un centrs ir piepildīts.