Kokskaidu granulu un brikešu deficīts, kā arī augstie apkures rēķini ir šis ziemas izaicinājumi ar ko nākas saskarties gan iedzīvotājiem, gan valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem.
Jelgavā vidējā maksa par apkuri janvārī bijusi 2.11 eiro par kvadrātmetru, bet atšķirība starp augstākajiem un zemākajiem maksājumiem, atkarībā no ēkas energoefektivitātes, varot sasniegt pat piecas reizes. Pašvaldības iestāžu apkures rēķini Jelgavā janvārī vidēji pieauguši par piecdesmit procentiem.
Šā gada janvāris Jelgavā bijis aukstākais kopš 2010. gada. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bijusi -9,3 grādi pēc Celsija. Lai nodrošinātu nepieciešamo temperatūru, kādu izvēlējušies dzīvokļu īpašnieki, janvārī darbojušās visas siltumenerģijas ražotnes – gan biomasas koģenerācijas stacija, gan katlu māja Ganību ielā. Aukstākajās dienās ieslēgta arī ar gāzi kurināmā katlu māja, kas parasti esot tikai rezerves variants. Par kurināmā trūkumu vai cenas izmaiņām gan nevarot sūdzēties.
Uzņēmuma ”Gren Jelgava” komunikācijas vadītāja Guntra Matisa: ”Mums ir ļoti laba sadarbība ar šķeldas piegādātājiem, un šķeldas piegādes notiek saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un apjomu.”
Arī apkures tarifs, salīdzinot ar pagājušo apkures sezonu, ir par 4,3% zemāks, tomēr rēķini par apkuri, salīdzinot ar decembri, ir būtiski pieauguši, jo siltumenerģija patērēta daudz vairāk. Uzņēmuma ”Gren Jelgava” pārstāve Guntra Matisa skaidro, ka maksājumi, atkarībā no ēkas energoefektivitātes, gan būtiski atšķiroties: ”Atšķirība starp augstākajiem un zemākajiem maksājumiem var būt pat piecas reizes. Atkarībā no ēkas energoefektivitātes, tie svārstās no 0.71 eiro par kvadrātmetru. Vidējais maksājums pilsētā ir 2,11 eiro par kvadrātmetru, bet ir mājas, kur maksājumi janvārī pārsniedz trīs eiro par kvadrātmetru.”
Apkures izmaksu palielinājumu aukstuma ietekmē izjūt ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi un pašvaldība, jo arī skolas, bērnudārzi un citas iestādes ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Jelgavas valstspilsētas izpilddirektore Irina Malahovska: ”Kopumā siltumnenerģijas pieaugums ir no 25%. Vienai iestādei ir pat 80%, līdz ar to arī rēķini pieauga aptuveni uz pusi.”
Kā ReTV skaidro izpilddirektore, pirms dažām dienām apstiprinātajā budžetā apkurei papildus izmaksas neesot ieplānotas, tomēr valstspilsētas budžets ar to tikšot galā: ”Oktobra beigās mēs plānojam skatīt budžeta grozījumus, un, ja būs nepieciešams, mēs paredzam naudu no nesadalītā naudas līdzekļu atlikuma, kas sastāda 3,1 miljonu eiro. Bērnudārzos un skolās mēs taupīt nevaram, jo, pirmkārt, mums jānodrošina siltums mūsu bērniem. Iestādēs tik milzīga pieauguma nav, un tas arī norāda uz to, ka mēs taupam.”
Tikmēr Bulduru tehnikumā šoziem nācies saskarties ar pavisam negaidītām situācijām, kad nācās izsludināt pat attālinātās mācības, jo granulas, ko izmanto apkurei, vienkārši beigušās. Kritisko situāciju izdevies atrisināt diennakts laikā, un mācības turpinās pēc ierastā grafika.
Bulduru tehnikuma valdes loceklis Rafaels Joffe: ”Arī Bulduru tehnikums, sekojot standarta saimniekošanas praksei un paļaujoties uz līdz šim stabilo sadarbības partneru loģistiku, neveidoja pārmērīgus kurināmā uzkrājumus, jo piegādes līdz šim veiktas regulāri reizi divās nedēļās. Šis incidents vēlreiz apliecina, cik būtiska ir zaļo prasmju un enerģētiskās neatkarības loma mūsdienu biznesa vidē.”
Jāpiebilst, ka aukstā ziema ietekmējusi visus apkures veidus. Izmaksas būtiski pieaugušas arī tiem, kam siltumu nodrošina siltumsūkņi.