Dzimtas mājās var atgriezties ne tikai cilvēki, bet arī ēkas. Tā Cēsu novada Līgatnes pagastā atkal atgriezusies 180 gadus sena klēts. Kā stāsta meistari, klēts bijusi restaurēta aptuveni pirms simts gadiem, un tagad tā atkal ieguvusi jaunu elpu. Tās saimnieks teic, ka mīlestību pret senām lietām laikam mantojis no saviem senčiem, tāpēc izvēlējies klēti restaurēt, un drīzumā tā iegūšot arī vēsturisko niedru jumtu.
Klusumu Līgatnes pagasta “Attakās” šoreiz izjauc vīri, kuri liek baļķi pie baļķa, lai 180 gadus senā klēts pēc restaurācijas Bulduru tehnikumā atkal uzmirdzētu ar jaunu spozmi. Vairāki no viņiem šeit bijuši arī pagājušā gada rudenī, kad klētiņa bija jānojauc promvešanai.
ReTV foto
Namdara amata meistars Juris Balodis atceras: “Toreiz te bija dubļu jūra. Klētiņa bija nogrimusi, un tagad ir krietni labāk. Baļķi bija ļoti labi saglabājušies virs tās nogrimušās daļas. Tā ēka vienreiz pirms simts gadiem jau bija restaurēta. Iepriekšējās paaudzes jau bija parūpējušās par to.”
Gada laikā pieredzējušu meistaru vadībā Bulduru tehnikuma seno ēku atjaunošanas programmas audzēkņi to arī restaurējuši. Klētiņas apakšējie vainagi izveidoti no jauna, daļa vēsturisko baļķu restaurēti, un tagad vīriem acis deg nepacietībā atkal ieraudzīt seno ēku.
Bulduru tehnikuma guļbūvju atjaunošanas programmas dalībnieks Aivis Poikāns: “Tad, kad tu strādā tikai ar vienu baļķi, tu jau kopā to neredzi. Tagad būs arī kopskats un tas būs pirmoreiz. Mēs bijām tieši pie protezēšanas, trūkstošo baļķu izgatavošanas un visādām citādām interesantām lietām.”
Kārlis Zariņš ir “Attaku” saimnieks jau sestajā paaudzē, un, lai gan ikdienā viņš dzīvo Rīgā, mantojot šīs ēkas, mantota arī vēlme tās atjaunot savā vēsturiskajā izskatā: “Šo guļbūvi pēc iniciāļiem, kas arī rakstīti uz baļķa virs ieejas, rakstījis mans vecvecvecvectēvs Ansis Liepiņš. Šobrīd ar vēsturnieku palīdzību mēs veicam arī izpēti, bet liekas, ka tas Liepiņu sākums šajā konkrētajā vietā ir bijis vēl senāks. Tas, ko es pavisam noteikti varu teikt, ka, atrodot artefaktus, šiem cilvēkiem, kas ir bijuši mani senči, ir tāda fanātiska pieeja bijusi saglabāt visu seno.”
ReTV foto
Kārlis Zariņš stāsta, ka tāpēc restaurētajai klētij ir ne vien vēsturiskās durvis, bet arī atslēga, kas arī jau restaurēta: “Es noteikti viņu likšu iekšā, jo tās durvis ir vēsturiskās, caurumi tur ir, jāieliek tikai skrūves. – Vai tā būs atslēga ar ko slēgs ikdienā? – Droši vien, ka nē, bet tā būs funkcionāla, un liels prieks, ka Siguldā atradās meistars, kas to izgatavoja. Pati atslēga bija gājusi zūdībā un izgatavota pilnīgi no jauna, bija tikai pamatne ar to metāla uzliku.”
Arī dzīvojamajā mājā, kas vēl tikai gaida savu restaurāciju, saglabājušās dažādas vēstures liecības, un arī tai ir savs stāsts. Skaidro saimnieks: “1982. gadā mājas viena daļa tika izmantota, lai filmētu ārskatus latviešu spēlfilmā “Īsa pamācība mīlēšanā”. Tā bija slinkās Annas māja. Iekšskati ir filmēti citur, bet ārskatiem izmantota šī saimniecība un tur tuvāk ozolam bijusi tā vieta, kur svinību galds ir bijis un filmā to visu var redzēt.”
Kā izmantot atjaunoto klēti, kad tai būs uzlikts arī vēsturiskais niedru jumts, Kārlis vēl īsti nezinot, bet, visticamāk, kad atjaunota būs arī dzīvojamā ēka, šeit būšot kaut kas ar tūrismu un kino saistīts.