Pēc sprādziena Bauskas ielā iedzīvotāji saņems krīzes pabalstu

Izdauzīti stikli, salauzti logu rāmji, kas aizlidojuši vairākus desmitus metru attālumā, dažas sadzīves lietas un būvgružu kaudze pagalmā. Tāda, trīs dienas pēc gāzes izraisītā sprādziena, izskatās daudzstāvu ēka Rīgā, Bauskas ielā. Rīgas domes Civilās aizsardzības komisija nolēmusi iedzīvotājiem piešķirt krīzes pabalstu. Vai un kad iedzīvotāji varēs atgriezties savos mitekļos, būšot zināms tikai pēc sertificēta būvinženiera apsekošanas slēdziena. 

Otrā janvāra pēcpusdienā Rīgā, Bauskas ielā vienā no daudzstāvu mājām nogranda sprādziens. Ēka šodien ir apjozta ar žogu. Rīgas būvvalde to ir apsekojusi, un pagaidām piekļuve ēkai ir aizliegta. Gāzes eksplozija notika vienā no piektā stāva dzīvokļiem, virs kura nogruva paneļi, kas tagad jau noņemti, bet augšējos stāvos sprādziens izrāvis logus. Negadījumā gājuši bojā divi cilvēki un vairāki ievainoti, stāsta a/s ”Gaso” valdes loceklis Aleksandrs Koposovs:”Es gribētu sākt ar to, ka izsaku visdziļāko līdzjūtību gan cietušajiem, gan, jūs jau ziniet, ka mūsu darbinieks gāja bojā, pildot darba pienākumus, viņa ģimenei. Tur nelegālais pieslēgums tika konstatēts un likvidēts pirms dienas. Mūsu darbinieki to likvidēja, aizmetinot, pilnīgi liedzot lietot gāzi tajā dzīvoklī, bet sprādziens notika nākamajā dienā.”

Mājas iemītniekiem, kuriem bijusi tāda nepieciešamība, Rīgas dome nodrošinājusi pagaidu uzturēšanās vietas pašvaldībai piederošās telpās, bet vakar Civilās aizsardzības komisijas sēdē nolemts, ka visiem, kuri tieši cietuši no šī negadījuma, piešķirt krīzes pabalstu, stāsta Rīgas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (”Progresīvie”): ”Vakar mēs Civilās aizsardzības komisijas sēdē lēmām, ka visi, kuri tieši cietuši no šī negadījuma, varēs saņemt krīzes pabalstu. Krīzes pabalsts Rīgas pašvaldībā ir vienas minimālās algas apmērā, ja ir ģimene ar vairāk cilvēkiem, tad līdz divām minimālajām algām. Šodien pulksten septiņpadsmitos notiks šīs mājas kopsapulce, kurā būs klāt arī Mājokļu un vides departamenta darbinieki, gan arī sociālā dienesta darbinieki. No sociālā dienesta būs vismaz desmit darbinieki, kuri būs gatavi pieņemt iesniegumus pabalstam uz vietas.”

Vai un kad ēkā varēs atgriezties, būs zināms tikai pēc tam, kad to apsekos sertificēts būvinženieris, skaidro Rīgas mērs:  ”Šodien kopsapulcē arī šis jautājums tiks piedāvāts mājas kopīpašniekiem. Ja tas veiksmīgi risināsies, tad jau šonedēļ varēs uzsākt ēkas apsekošanu, lai ātrāk veiktu šos darbus un saprastu, kādā veidā šajā ēkā varēs atgriezties, un kā var atjaunot gan elektrību, gan apkuri, gan ūdens padevi.” – Un kurš to apmaksās, tas nav lēti? “Šis jautājums ir īpašnieku kompetencē, un viņi ir gatavi apmaksāt. Vismaz man ir tāda informācija. Uzkrājums mājai ir, un attiecīgi viņi to darīs.”

Dzīvoklis, kurā notika sprādziens, ir viens no 11,5 tūkstošiem pašvaldībai piederošo dzīvokļu. Nākotnē netiekot izslēgta iespēja, ka pašvaldība savus dzīvokļus apsekos biežāk. Kā skaidro uzņēmuma ”Gaso” valdes loceklis Aleksandrs Koposovs, gāzes iekārtu pārbaude dzīvokļos notiek reizi piecos gados, bet uzņēmuma atbildība beidzas pie ievadkrāna: ”Visa iekšējā sistēma ir ēkas īpašnieka atbildība, un gala lietotājs, kurš lieto gāzes aparatūru, ir atbildīgs par to, un tur ir zināmi pienākumi. Pirmkārt, lai izvairītos no līdzīgiem gadījumiem, jāveic periodiskās apkopes, pieaicinot sertificētu meistaru, kā arī namu apsaimniekotājiem jārūpējas par savu iekšējo sistēmu.”

Uzņēmumā atgādina, ka iedzīvotāju pienākums ir ielaist dzīvoklī ”Gaso” darbiniekus, bet, lai novērstu traģēdijas, kaimiņiem, aizdomās par kādām nelegālām darbībām ar gāzi, vai saožot gāzes smaku, jāzvana  uz telefona numuru 114.

Pēc uzņēmuma ”Gaso” datiem, gadā tiekot konstatēti 40 – 50 nelegālie pieslēgumi. Lielākoties tie esot mēģinājumi mainīt skaitītāja rādījumus, bet tādi nopietni, kā šoreiz Bauskas ielā, Rīgā, tie ir, apmēram, astoņi līdz desmit gadā. Uzņēmums arī cer, ka šis gadījums liks ieviest grozījumus Enerģētikas likumā, lai ”Gaso” darbinieki kopā ar policiju dzīvokļos varētu iekļūt arī tad, ja ir aizdomas par nelegālām darbībām un dzīvokļa saimnieks durvis neatver. Pašreiz to var tikai gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par gāzes noplūdi.