RTU zinātnieki pēta betona ilgmūžību sāļajā jūras vidē Ventspils ostā

Būvinženieri lēš, ka betona mūžs ir vismaz 50 gadu, bet tas var sasniegt arī krietni lielāku vecumu. Cik ilgi betons saglabā savas kvalitātes, ja atrodas sāļajā jūras ūdenī, to šobrīd pēta Rīgas tehniskās universitātes zinātnieki Ventspils ostā. Šonedēļ pētnieku grupa ar pilnīgi jaunu urbšanas metodi veic betona testus Ventspils ostas Dienvidu mola tetrapodos, un, šie testi esot pirmais solis jaunai betona kvalitātes metodoloģijai pat starptautiskā līmenī. 

Jau vasarā sākās Ventspils ostas atsevišķu betona konstrukciju apsekošana un tehniskā stāvokļa novērtēšana, bet šonedēļ pirmo reizi tiek pielietota īpaša metode. Vairāk skaidro  Ģirts Būmanis, RTU vadošais pētnieks: “Mēs pirmo reizi lauka apstākļos izmēģināsim jaunu betona izpētes metodi, proti, betona pretestību ieurbšanai. Betona konstrukcijām normālos ekspluatācijas apstākļos ir jāspēj kalpot piecdesmit un ilgāk gadus. Mēs gribam, lai tās kalpo 150 gadus un ilgāk. Diemžēl, ekspluatācijas apstākļi arī šeit, Ventspilī, piemēram, jūras sāļais ūdens, vējš, erozija šo laiku saīsina. Un, tādējādi, nepieciešama epizodiska un periodiska inspekcija, lai var novērtēt betona bojāšanos.’’ 

Ventspils brīvostas pārvalde ir atsaukusies zinātnieku grupas lūgumam sniegt praktisku atbalstu zinātniskajam pētījumam, tāpēc eksperimenti notiek reālos apstākļos. RTU pētnieks Uldis Lencis atzīst, ka: “Betons ir pētīts krustām šķērsām, ar dažādām negraujošam metodēm, ar graujošam metodēm, bet tā mēs arī īsti neesam sapratuši, kā ātrāk novērtēt to tehnisko stāvokli, tādā īsākā laika posmā. Un tad, pakāpeniski pētot ārzemju literatūru, sapratām, ka ir vajadzīga tāda metode, kas Latvijas apstākļos būtu noderīga.”

Līdz šim Ventspils Dienvidu mola tetrapodu un bloku betona kvalitāte izlases kārtībā pārbaudīta ar tā saukto atsitiena metodi, kā arī, no virspuses skenējot betona struktūru. Urbšanas metodes pielietošana dos papildus iespējas betona īpašību novērtēšanā, papildina vēl kāds RTU pētnieks, Aigars Ūdris: “Par katru būvi ir nepieciešams zināt, kāds ir reālais tehniskais stāvoklis, tāpēc ir svarīgi kontrolēt situāciju un būt jau savlaicīgi informētiem par to, ja ir kaut kādas problēmas, kuras var parādīties arī pēc ilgāka laika perioda.”

Novērtēt Ventspils Dienvidu mola tetrapodu betona stāvokli ieinteresēti ir arī Ventspils brīvostas pārvaldītāji, papildus iegūstot datus par materiāla stāvokli dažādos dziļumos.

Nauris Zariņš, Ventspils brīvostas tehniskās nodaļas vadītājs: “Brīvostai šie dati ir ļoti svarīgi, turpinot projektēšanas darbus hidrobūvēs kā tādās. Ne tikai molos, arī piestātnēs. Saprast, kāds ir betona sastāvs, kāds tas ir bijis līdz šim, kādi ir izmantoti materiāli, piedevas. Šobrīd pēc šiem paraugu testiem mēs sapratīsim, varbūt ir kāds labāks risinājums, ko nākotnē projektētājs varētu ieviest būvprojektos un mēs varētu šo ilgmūžību šīm hidrotehniskajām konstrukcijām pagarināt.”

Pielietojot tradicionālās metodes, informāciju par to tetrapodu daļu, kas atrodas ūdenī, iegūt ir problemātiski. Šobrīd RTU laboratorijās turpinās no tetrapodiem un kubiem izurbto betona paraugu pārbaudes. Pēc iegūto datu apstrādes un analīzes tiks sagatavota pētījuma atskaite, un, attiecīgie materiāli tiks nodoti arī Ventspils brīvostas pārvaldes rīcībā. 

RTU pētnieku iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Ventspils molam, tie sniegs vērtīgu informāciju arī starptautisku būvinženieru metodoloģijas materiālu izstrādei.