Sabiles Vīna svētki ik gadu pulcē tūkstošiem apmeklētāju, taču aiz svētku atmosfēras slēpjas daudz senāks stāsts. Tieši Sabile tiek uzskatīta par Latvijas vīnkopības šūpuli, kur vīnogas audzē jau vairākus gadsimtus. Šodien vīnkopība Latvijā kļuvusi arī par augošu uzņēmējdarbības un tūrisma nozari, bet Sabiles Vīna kalns joprojām ir tās spilgtākais simbols.
“Mēs varam noraut lapiņas, lai saule tiek klāt, jo ogas jau ir lielas. Saulīte tiks klāt, sāks ātrāk krāsoties,” rāda Sabiles vīna kalna dārzniece Anda Kļaviņa.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Kamēr Sabile gatavojas rītdienas Vīna svētkiem, darbs Vīna kalnā rit ierastajā ritmā. Katra lapa, katrs dzinums un katrs saules stars šeit ietekmē gaidāmo ražu. Tieši šādā ikdienas darbā dzīvo tradīcija, kuras pirmsākumi Sabilē meklējami jau vairākus gadsimtus senā pagātnē.
Sabiles kultūras nama vadītājs Edgars Vesmanis: “Sabiles vīna svētki, protams, nav tikai svētki par alkoholu. Tas ir vairāk par to tradīciju, par vīnogu audzēšanu kā tādu šeit, Sabilē, jo šī tradīcija ir aizsākusies diezgan sen.”
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Šodien pašvaldībai piederošajā Vīna kalnā pusotru hektāra platībā aug 24 dažādu šķirņu vīnogulāji, un tas joprojām ir Latvijas vīnkopības simbols. Pēc četru gadu pārtraukuma, kad Vīna kalnam nebija dārznieka, vīna ražošana tagad atkal atjaunota.
“Es domāju, ka tas ir vislielākais lepnums. Sabilē taisnība, jo nu ne ar ko citu jau pārāk nevar lepoties. Nu ir jau citi objekti arī, bet tomēr Vīna kalns ir neaizstājams un ir bijuši varianti, kad piedāvā kādi pārņemt privātie pat. Tomēr ir vajadzīgs ļoti entuziastisks cilvēks, kas to dara,” stāsta bijusī Sabiles vīna kalna dārzniece Anda Bērziņa.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Sabile joprojām ir Latvijas vīnkopības simbols, taču pati nozare pēdējos gados aug. Pieaug gan vietējo vīnogu audzētāju skaits, gan mazo vīna darītavu piedāvājums, un arvien vairāk saimniecību līdzās augļu un ogu vīniem gatavo arī vīnogu vīnu.
Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs: “Latvijā mazā vīna darītava, vīndarītavas vai, precīzāk, vīna darīšana diezgan strauji sāk attīstīties no 2010. gada. Pašlaik Latvijā ir apmēram 130 mazo vīndaru licences. 2025. gadā mazās alkoholisko dzērienu darītavas kopumā ir saraudzējušas vai precīzāk nodevuši patēriņam vairāk nekā 110 tonnas vīna, tas ir, raudzēta dzēriena, un piecas tonnas vīnogu vīna.”
Līdz ar nozares attīstību mainās arī priekšstats par vīna darītavām. Tās kļūst par vietām, kur satiekas lauksaimniecība, gastronomija un tūrisms. Arī Sabiles Vīna svētki ik gadu pulcē tūkstošiem apmeklētāju, iepazīstinot ar vietējo ražotāju veikumu un reģiona tradīcijām.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Sabiles Sidra darītavas saimniece Baiba Circene: “No valsts viedokļa mēs esam tikai spirts un cukurs. Mums ir tieši tādi paši likumi kā tad, ja mēs gluži vienkārši atjauktu spirtu ar ūdeni un pievienotu mākslīgas garšas. Bet patiesībā tas, ko mēs darām, mazliet tāda misijas apziņa, ka tā ir arī reģiona attīstība. Šis nav par alkoholu. Šis ir par viesmīlību, par tūrismu, par labu sajūtu, par gastronomiju, par reģionu attīstību.”
Arī biedrības “Sabiles attīstībai” valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants norāda, ka svētki nav par grādīgajiem dzērieniem: “Vīna svētki nav tikai svētki par vīnu, bet tie ir svētki par ģimenēm, par Sabiles iedzīvotajiem, par Latvijas iedzīvotajiem, kas ikdienā strādā vīna darītavās, ikdienā strādā tūrisma nozarē un tie ir tādi kopēji svētki, kur var parādīt plašākai sabiedrībai, ko pa gadu ir sastrādājuši, saražojuši, un padalīties ar šo.”
Šodien un rīt Sabilē norisinās 27. Vīna svētki. To rīkotāji lēš, ka divu dienu laikā pasākumu varētu apmeklēt trīs līdz pieci tūkstoši interesentu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |