Šodien Saeimā aizvadīja barikāžu 35. gadadienai veltītu konferenci – “1991. gada janvāra barikādes kā tautas pretestības totalitārajam režīmam izpausme un mācības mūsdienām”. Tajā kcentēja barikāžu pieredzi kā unikālu nevardarbīgas tautas pretestības piemēru, kas kalpojis par pamatu Latvijas valstiskuma un aizsardzības spēju stiprināšanai.
Edgars Rinkēvičs, Latvijas valsts prezidents, akcentēja: “Šodiena skaidri parāda, ka brīvību nevar uztvert kā pašsaprotamu. Mēs tieši šajā laikā skaidri apzināmies, ka tā ir trausla un tā prasa uzmanību katru dienu. Mums nu jau teju četrus gadus tepat blakus notiek karš. Krievijas agresija Ukrainā mums atgādina to, ko patiesībā mēs labi zinām. Brīvība, demokrātija, vārda brīvība nav pašsaprotamas patiesības. Šis laiks, ko mēs šobrīd piedzīvojam, ļoti sasaucas ar notikumiem pirms 35 gadiem, kad tapa barikādes. Toreiz arī nebija ilūziju, ka brīvība ir garantēta un atbildība par brīvības sargāšanu gūlās uz mūsu pašu pleciem.”
Konferencē analizēja barikāžu nozīmi, tautas gara pacēlumu un ieguldījumu Latvijas drošības pamatu veidošanā. Tāpat konferencē uzmanību pievērsa nevardarbīgās pretošanās aspektiem, sabiedrības lomai un gatavībai nemilitārai pretestībai kara vai pagaidu okupācijas apstākļos.
Latvijas republikas Ministru prezidente Evika Siliņa atgādināja: “Mēs visi toreiz apzinājāmies, ka apbrīnojamā ātrumā tapušās barjeras jau nespēs vienkārši apturēt tankus, ja tie brauks. Barikādes parādīja ko citu, ka gara spēks var būt stiprāks par kara spēku, ka tauta var nostāties kā siena nevis ar ieročiem, bet ar savu apņēmību. Barikādes parādīja, ko nozīmē vērtības un pleca saūta, ka mēs esam viens otram.”
Ministru prezidente sacīja, ka barikāžu laiks prasīja ātrus lēmumus un iniciatīvu, kas nāca no pašiem cilvēkiem. Viņa uzsvēra, ka tas ir vajadzīgs arī tagad gan Saeimā un valdībā, gan pašvaldībās un uzņēmumos, gan sabiedriskajās organizācijās un sabiedrībā.
Šomēnes aprit 35 gadi kopš 1991.gada janvāra barikādēm, kad mūsu līdzcilvēki plecu pie pleca aizsargāja savu atjaunoto valsti. Ik gadu janvāra izskaņā Latvijā tiek iedegti ugunskuri, lai pieminētu šos notikumus.