Kainaižos, Smiltenes novadā, Labanovsku ģimenes uzņēmums “BIRZĪ” izveidojis vietu, ko paši raksturo kā pasaulē pirmo un, iespējams, vienīgo sulu koku parku. Tajā tiek apkopoti dabiski augošu koku stādi, no kuriem pavasarī iespējams iegūt sulu, bet no sulām vēlāk top dažādi neparasti produkti.
Parkā tiek stādīti bērzi, kļavas, dižskābarži un riekstkoki. Šogad eksperimentālā kārtā iestādīti arī desmit vīnogu stādi, lai jau nākamajā sezonā saprastu, kā tad garšo to sula. “BIRZĪ” valdes priekšsēdētāja Līvija Letīcija Labanovska atzīst, ka viņi paši nav koku speciālisti, bet šo vietu veido idejas vārdā, tā uzzinot, kuri koki aug, kā tie aug un cik ātri aug. Saimniece stāsta, ka šajā darbā liela nozīme ir viņas vīra Ervina vēlmei eksperimentēt un nebaidīties iet neiemītus ceļus, kamēr viņa pati ir domubiedrs un atbalsts šajā visā procesā.
“BIRZĪ” darbība aizsākās 2013. gadā. Idejas pirmsākumi galvenokārt saistīti ar Ervinu Labanovski, kurš vēlējās savu dzīvi vairāk saistīt ar laukiem. Tā pamazām viss sākās. Nav noslēpums, ka bērzu sula latviešiem ir ļoti tuvs un pazīstams produkts, kādam tā ir bērnības garša, citam pūrā glabājas kāda recepte, taču ārpus sezonas to iegādāties nevar. Tieši no šīs domas arī sācies uzņēmuma ceļš. Iedvesmu deva arī ģimenes receptes, jo vecākiem bijusi sava, atšķirīga bērzu sulas recepte. Līvija Letīcija uzsver, ka cenšas izmantot visu, kas aug apkārt, un labprāt eksperimentē ar to, ko sniedz apkārtējā vide. “Mūsu misija ir maksimāli apkopot visu, ko no bērza var izmantot, un izdomāt arvien ko jaunu.”
Viens no jaunākajiem produktiem ir bērzu sulu ledus. To gatavo, bērzu sulu attīrot, filtrējot un sasaldējot kubiņos. Turklāt, šo var īstenot katrs pats mājās! “Tā mēs arī dzīvojam, tā mēs arī šeit radam un iedvesmojamies no vietas, kur mēs dzīvojam,” stāsta Līvija.
Piedāvājums mainās atkarībā no tā, kas konkrētajā laikā aug apkārtnē. Ir bijis gads, kad tapis ugunspuķu sīrups, jo ugunspuķes augušas, bet tagad tās vairs neaug, tāpēc arī sīrupa vairs nav. Savukārt pienenes, vīgriezes un ceriņi esot stabila vērtība katru gadu. Bet, lai parku attīstītu, ik gadu tiek rīkota sulu koku parka stādīšanas talka. Tā ir iespēja atzīmēt sulu sezonu un vienlaikus pateikt dabai paldies, stādot jaunus kokus. Šogad iestādīti četru veidu kļavu stādi – vēdekļkļava, kas raksturīga Āzijas valstīm, sarkanā kļava un Tatārijas kļava, kā arī veidota kļavu aleja no Latvijā augošajām Norvēģijas kļavām.
Sulu koku parka stādīšanas talka.
Alejā – 100 koki, bet pašā parkā šogad kopumā iestādīti apmēram 25 eksotiskie koki, tostarp arī iepriekš minētās vīnogas. Saimnieki uzsver, ka talka ir arī veids, kā satikt savējos un pastāstīt citiem par to, kas šajā vietā tiek darīts. Viņu mērķis ir būt atvērtiem, paplašināties un radīt sajūtu, ka parks ir kopprojekts.
Parkā tiek stādītas tikai tās koku sugas, kas pavasarī dod pārtikā lietojamu sulu. Šobrīd tajā aug vairāk nekā 300 bērzi, valrieksti, kļavas un dižskābarži.
Sulu koku parka stādīšanas talka.