Rozes, peonijas un eksotiski stādi – Jelgavā aizvadītas Stādu dienas

Ar košām peonijām, rozēm, augļu kokiem, ogulājiem un pat eksotiskākiem stādiem Jelgavā aizvadītas Latvijas Stādu dienas. Pasākums kļuvis par vienu no lielākajiem dārzkopības notikumiem Jelgavā, kur vienuviet iespējams ne tikai iegādāties stādus, bet arī uzzināt jaunākās tendences un sastapt audzētājus no dažādiem Latvijas novadiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” pasākumu producents Gundars Caune: “Jau 18 gadus. Šis skaistais pasākums pulcē ap 200 tirgotāju no visas Latvijas. Un šeit, Jelgavā, ir arī šogad tādi, kas ir pirmo reizi. Es teikšu, ka šajās divās dienās Jelgavā iziet cauri kādi 10 000 cilvēku.”

Īpaša rosība Stādu dienās šogad bija pie rožu stādiem. Daigas saimniecībā kopumā aug vairāk nekā 200 dažādu rožu šķirņu, bet uz Jelgavu atvestas ap piecdesmit no tām.

“Roze ir tāds skaistuma pirkums šobrīd, par cik mums ir Māmiņdiena, tad nu mēs pērkam to kā dāvanu. Roze ir kā dāvana,” saka rožu audzētāja Daiga Reika.

Pircēji bieži izvēlas ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc emocijām, smaržas un krāsas, un šogad viena no Jelgava iekarotākajām ir krūmroze.

Rožu audzētāja Daiga Reika: ““Rhapsody in blue” – tas ir diezgan augsts krūms. Jā, viena no zilganajām, smaržīga, ar lieliem ziedu ķekariem, neizbalē. Savu mīļāko jau esmu pārdevusi. Ar skaistiem ziediem, balta, kas no savvaļas rozēm nav īpaši jāsedz, kas izaug līdz sešiem metriem ar lieliem ziedu ķekariem.”

Savukārt kokaudzētavās cilvēku gaumes kļūst arvien daudzveidīgākas, turklāt lielāka interese esot par tieši Latvijā audzētiem stādiem.

Dundagas kokaudzētavas pārstāve Daiga Paegleskalne: “Mēs paši izaudzējām. No paša sākuma mēs ar spraudeņiem visu pavairošanai paši uz vietas izaudzējām, un tas gala rezultāts, kas nu ir, ir atvests uz Jelgavu. Un īstenībā cilvēkiem patīk dažādas lietas.”

Apmeklētāji atzīst, ka uz Stādu dienām brauc ne tikai iepirkties, bet arī meklēt ko jaunu un neierastu.

Stādu dienu apmeklētāja Inese: “Mēs atnācām pēc ķiršiem, pēc gardumiem, pēc siera. Kādu ķirsīti izvēlējāties? Zemo, diemžēl mēs varam tikai zemo savā teritorijā iestādīt.” Stādu dienu apmeklētāja Vizbulīte: “Es domāju, ka katrs brauc pēc tā, lai viņa dārzā kaut ko papildinātu, kaut ko skaistu, kas viņam nav, visi meklē kaut kādu eksotiku vai kaut ko tādu.” 

Jautājot, vai latvietis ir tas cilvēks, kuram ir ļoti svarīgi iekopt dārziņu un rušināties tajā, Vizbulīte saka: “Domāju, ka jā. Un interesanti, ka tie līdz 50 saka – fuj, fuj, fuj! Bet pēc tam viņi saka – nē, nē, nē, viss labi, pašā labumā.”

Tikmēr stādu audzētāji atzīst, ka aiz skaistajiem stādiem slēpjas arī izaicinājumi. Laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, pieaug izmaksas, bet pircēji joprojām sagaida pieejamas cenas.

“Ļoti vēl pie tam. Pirmkārt, tas, ka laikapstākļi pašlaik ir vispār nenosakāmi. Otrkārt, tas, ka to jau cenu īsti nevar pacelt, jo tas cilvēks jau gaida to pašu. Nu jā, pagrūti. Gribās pensijā,” norāda stādu audzētāja no Mārupes Aelita Stelpe.

Stādu audzētāji novēro arī modes tendences augļkoku izvēlē. Cilvēku izvēles bieži ietekmē sociālie tīkli, dārza žurnāli un populāras šķirnes internetā.

ZS “Pīlādži” pārstāvis Reinis Zilvers: “Šajā sezonā izteikti meklēju saldos ķiršus, arī aprikozes, kaut ko tādu eksotiskāku. Tas ļoti mainās, un it sevišķi daudz ietekmē dārza žurnāli. Ja kāds rakstiņš par kādu konkrētu šķirni vai stādiņiem, tad cilvēki uzreiz meklē tieši tos.”

Stādu dienu dalībnieki atzīst, ka šodien cilvēki savos dārzos arvien biežāk meklē ne tikai ražu, bet arī sajūtas.