Šveices pilsoņi svētdien referendumā pārliecinoši noraidīja ierosinājumu konstitūcijā noteikt stingrāku valsts neitralitātes piemērošanas kārtību, liecina oficiālie rezultāti.
70,2% šveiciešu nobalsoja pret šo priekšlikumu, liecina Federālās statistikas pārvaldes publiskotie referenduma galīgie rezultāti.
Balsojums nenozīmē, ka Šveice atsakās no neitralitātes. Tā saglabā līdzšinējo pieeju, kas ļauj valdībai katrā gadījumā atsevišķi lemt par sankcijām un sadarboties ar citām valstīm drošības jautājumos. Šveices valdība uzsvēra, ka stingrāka neitralitātes definīcija ierobežotu iespējas laikus gatavoties drošības apdraudējumiem.
Šveice tradicionāli ievērojusi labi bruņotas neitralitātes pozīciju, taču Krievijas iebrukums Ukrainā licis apšaubīt neiesaistīšanos ārvalstu konfliktos.
Organizācija “Par Šveici”, ko satrauc Bernes lēmums atbalstīt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, savāca pietiekami daudz parakstu, lai ierosinātu referendumu par stingrāku neitralitātes definēšanu konstitūcijā. Iniciatīvas ierosinātāji aicina konstitūcijā garantēt, ka Šveices neitralitāte ir “bruņota un mūžīga”.
Šveices neitralitāte ir starptautiski atzīta kopš 1815. gada. Ja iniciatīva referendumā tiktu atbalstīta, tas liegtu Šveicei veidot ciešākas attiecības ar NATO un iesaistīties jebkādās aliansēs, izņemot gadījumu, ja valsts tiktu pakļauta uzbrukumam. Tas liegtu arī ieviest jebkādas sankcijas, ja vien uz to neaicinātu ANO.
Lai gan abas pretējās puses uzstāj, ka vēlas saglabāt Šveices neitralitāti, gan parlaments, gan valdība iniciatīvu noraidīja, norādot, ka priekšlikums ir pārāk dogmatisks un ierobežo valsts manevra iespējas apstākļos, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze.
Pret iniciatīvu iebilda visas lielākās partijas, izņemot nacionālkonservatīvo Šveices Tautas partiju (SVP), kas jau no sākuma atbalstīja referenduma ierosinātājus, kuri gan nākuši no dažādām politiskām nometnēm.