Salaspils jaunajā koncertzālē, kur viena no zālēm nosaukta Knuta Skujenieka vārdā, šogad aizsākta jauna tradīcija. Pirmo reizi pasniegta Knuta Skujenieka balva atdzejā, un tās pirmais laureāts ir dzejnieks un atdzejotājs Arvis Viguls. Līdz ar balvu viņš saņēma arī īpašu akmeni, kas nācis no Knuta Skujenieka mājas pagalma.
Arvis Viguls, Knuta Skujenieka balvas atdzejā saņēmējs: “Man liekas, ka tas ir labs simbols, jo rakstītais vārds kaut kā šķiet trausls, bet tajā pašā laikā tas ir kā akmens, kurš ir arī smags, varbūt arī bīstams, skaists arī. It kā vienkārša lieta, bet varbūt arī skaista.”
Šogad balvai bija nominēti deviņi krājumi un astoņi atdzejotāji. Balvu turpmāk plānots pasniegt reizi divos gados, tādējādi pievēršot uzmanību atdzejas nozīmei un cilvēkiem, kuru darbs ļauj latviešu lasītājam iepazīt citu valstu autorus.
Arno Jundze, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs: “Dzeja jau nav nekāds bizness, bet ir ļoti svarīgi noturēt, lai tā būtu un lai mums būtu tie vārti uz tām svešajām, mums nezināmajām valodām.”
Baiba Īvāne, Salaspils bibliotēkas bibliogrāfe: “Knuts Skujenieks ir bijis tāds kā atdzejas etalons latviešu kultūrā, kurš ir atdzejojis no ārkārtīgi daudzām valodām, kas ir bijis arī kā mentors, palīgs, padomdevējs jaunajiem dzejniekiem. Un tāpēc šī balva atdzejā, lai godinātu Knutu Skujenieku un lai veicinātu atdzejas procesu Latvijā.”
Šogad Knutam Skujeniekam apritētu 90 gadi. 90 gadu jubileja šogad aprit arī viņa dzīvesbiedrei Intai Skujeniecei, kura bija klātesoša balvas pasniegšanas ceremonijā. Pasākumā izskanēja arī abu rakstītās vēstules, kurās caur personīgo pieredzi atklājās padomju laika dzīve, cilvēka izvēles un spēja saglabāt sevī brīvību.
Arno Jundze, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs: “Ja tev ir Knuta balva, tad tev vienkārši ir jānes tas Knuta vārds tālāk. Tas ir kā pienākums! Bet es ceru, ka viņi visi ir spēcīgi un varēs to izdarīt. Viens līmenis ir, ja kaut vai izdotos sasniegt to, kā Knuts varēja izdarīt, bet ja tu vēl vari pārspēt to. Tas ir ideālais, skaistais stāsts, jo mums tomēr ir jāiet uz priekšu un valoda attīstās. Es domāju tur ir tā nozīme, kāpēc Knuta vārds. Knuts ir kaut kas tāds, kas mums visiem man liekas, arī manai paaudzei, ir asinīs. Knuta vārdu un to, ko viņš teica, to nevar aizmirst.”
Tieši šajā vietā pirms 26 gadiem toreizējā kultūras nama “Enerģētiķis” telpās, pirmo reizi notika Knuta dienas. Šodien šeit ir jaunā koncertzāle — viena no tās zālēm nosaukta Skujenieka vārdā, bet viņa dzeja rotā koncertzāles ieeju.
Baiba Īvāne, Salaspils bibliotēkas bibliogrāfe: “Salaspils nav iedomājams bez Knuta Skujenieka. Es domāju, ka Knuts Skujenieks ar Intu Skujenieci ir kā mūsu katra salaspilieša nozīmīga sirdsapziņas balss, kas mūsos sēž, tāda iespēja domāt par to, kas mēs esam, kas ir valstiskums, kā mēs jūtamies Latvijā, kā mēs cienām savu valodu. Tāpēc, jā, Salaspilī Knuts Skujenieks, Inta Skujeniece — tas ir ļoti svarīgi.”
Pirms balvas pasniegšanas notika konference “Sirdsapziņas lasījumi”. Knuta Skujenieka balvu organizē Salaspils novada bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |