Latvijā sēņošana nav tikai vaļasprieks. Sēņu vākšana un izmantošana iekļauta arī Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tomēr ik gadu ir cilvēki, kuri saindējas ar sēnēm un cilvēki, kuri apmaldās sēņojot. Lai izglītotu sabiedrību par sēnēm un sēņošanu, ik rudeni mikologi organizē vairākus sēņu festivālus. Saldus novadā nupat aizvadīts trešais ceļojošais sēņu festivāls “MIKOFEST.”
Saldus novada Lutriņu skolas ēkā vienu telpu šoreiz aizņem sēņu izstāde, kam mikologi apkārtnes mežos salasījuši ap 200 sugu sēņu. Netrūkst arī interesentu. Kristīne no Saldus stāsta, ka šad un tad aizejot sēņot, bet groziņā liekot tikai zināmas sēnes: “Gailenes, baravikas. Tās ir tās populārākās, bekas vēl.”
Sēņu izstāde festivālā “Mikofest”.
Atšķirībā no sēņu medniekiem, izstādei salasītas visdažādākās sēnes, kuras sagrupētas pēc radniecības, skaidro Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele: “Ja cilvēkam vispār par sēni ir jautājums vai tā ir ēdama, tad priekš viņa tā nav ēdama, kamēr viņš to nav pilnīgi iepazinis. Un kāpēc mums te dažādas kopā? Lai cilvēki tomēr arī palasa, kas ir rakstīts, pievērš uzmanību pazīmēm. Piemēram, ja mums ir nolikta ēdama un blakus ļoti līdzīga indīgā sēne, lai mācās saskatīt tās atšķirības. Pēc kādas vienas noteiktas pazīmes nevar atšķirt, vai sēne ir ēdama, neēdama vai indīga. Ir pazīmju komplekss. Turklāt tas pazīmju komplekss katrai sēnei būs cits.”
Atsevišķā telpā aplūkojamas arī sēnes, kas ultravioletajā apgaismojumā spīd vai maina krāsu.
Mikologs un viens no festivāla organizatoriem Ivo Treide stāsta, ka patiesībā jau tas attiecoties ne tikai uz sēnēm: “Tas attiecas arī uz ķērpjiem, kas ir pa pusei aļģes, pa pusei sēnes. Tas attiecas arī uz daudziem augiem – paparde kļūst sarkana, gurķis kļūst sarkans. Šeit var redzēt, kā sēnes maina krāsu, un, ja ir nokrāsota dzija ar šo krāsu, tad arī dzija maina krāsu.”
Lai gan festivālā netrūkst izzinošu un izklaidējošu aktivitāšu visiem vecumiem, viens no galvenajiem mērķiem ir izglītot sēņotājus. Lai gan salīdzinājumā ar divdesmit gadus senu pagātni saindēšanās gadījumu skaits esot būtiski samazinājies, ik gadu ir sēņu mīļi, kuri neuzmanības vai nezināšanas pēc saindējas ar sēņu maltīti.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis gan uzskata, ka sabiedrības izglītošana strādā, jo ar katru gadu saindējušos pacientu īpatsvars mazinās: “Pēdējos piecus gadus praktiski vairāk par 7-10 cilvēkiem gadā nav, un tas ir ļoti pozitīvi. Jā, ir smagi saindēšanās gadījumi. Pēdējais nāves gadījums saistībā ar sēnēm bija pirms trīs gadiem, bet joprojām cilvēki ēd un indējas. Arī pašreizējā brīdī pie mums stacionārā ir smagi saindējusies kundze, kura apēdusi zaļo mušmiri, bet izskatās, ka viss būs labi.”
Ne mazāk svarīgi par to, kuru sēni likt pannā, ir mežā neapmaldīties. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka ik gadu mežā apmaldās 70-100 cilvēku.
VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietniece Agnese Finka atgādina: “Svarīgākais būtu painformēt kādu, ka mēs dodamies uz mežu. Paņemt svarīgākās lietas līdzi. Varbūt kādu šokolādīti enerģijai, lukturīti, spīdīgu atstarojošu vesti. Svarīgi atcerēties vietu, kur mēs dodamies iekšā mežā, lai gadījumā, ja mums ir jāsauc glābēji, būtu kaut kādas norādes par to, kur mēs atrodamies.”
Sēņu festivāls “Mikofest” šogad notika jau trešo reizi, bet kopumā sezonā nereti notiekot pat vairāki sēņu festivāli vienlaikus, un visu mērķis ir izglītot sabiedrību par sēnēm un sēņošanu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |