Svētceļotāji dodas uz svētkiem Aglonas bazilikā

Pēc nedēļas, 15. augustā, Aglonas bazilikā norisināsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki — viens no svarīgākajiem katoļu Baznīcas notikumiem Latvijā. Lai piedzīvotu garīgu atjaunošanos, ik gadu ticīgie dodas svētceļojumā, ar kājām mērojot ceļu līdz svētajai vietai. Šogad daļa ceļotāju savu gājienu sāka 3. augustā no Salaspils, piestājot arī Jēkabpilī. 

Svētceļotājiem dienas sākas agri un nogurušās kājas ik pa laikam nepieciešams atpūtināt. Kā pusdienu vietu ceļotāji izvēlējušies pļavu autoceļa Aizkraukle–Jēkabpils malā. Svētceļotāju vidū ir daudz jauniešu un lielākajai daļai no viņiem šī ir pirmā reize, kad uz Aglonu dodas ar kājām, tostarp arī Matejam, Sindijai, Pēterim un Kristapam. 

“Es eju otro dienu, pagaidām viss ir ļoti forši, visi ir draudzīgi, gardas pusdienas, ēšana un arī tādi pārdomu brīži. Kopā pavadītais laiks ir tāds mierīgs un ļoti svētpilns,” stāsta Matejs no Ogres.

“Mums ir trešā diena, kājas, protams, sāp, bet ir forši, cilvēki jauki, ēdiens garšīgs. Paēdām, nedaudz atpūtāmies, tagad būs vairāk enerģijas,” piebilst Sindija no Ogres.

“Man liekas, ka tas ir gan garīgi palīdzoši, gan tāda pauze dzīvei. Es biju sagaidījis, ka būs daudz grūtāk un ka cilvēki nebūs tik patīkami, bet, jo vairāk es runāju ar katru cilvēku šeit un īpaši priesteri, man tāda sajūta, ka visi ir gaidīti,” pauž rīdzinieks Pēteris. 

“Es piekritīšu tam, ko Pēteris teica un vēl piebildīšu, ka ne tikai šis svētceļojums, bet kopumā visa baznīca ir atvērta un visi ir ielūgti,” papildina Kristaps no Rīgas.

Arī prāvests un grupas vadītājs Ilmārs Tolstovs šo notikumu pirmo reizi piedzīvoja savos jaunības gados. 

Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs: “Kad man bija 19 gadi, es sāku iet svētceļojumā kā vēl nekristīts cilvēks, un tā bija vieta, kur es kļuvu par kristieti, katoli un tāpēc tā vienmēr man ir svēta lieta, jo te viss notiek pa īstam. Grūtības atkailina. Parasti saka, lai iepazītu otru cilvēku, viņš jāizved kalnos, bet, ja gribi iepazīt otru cilvēku, aizved viņu svētceļojumā, jo trešajā, ceturtajā dienā krīt maskas.”

“Man šobrīd ir domas par Gazas joslu, pats esmu bijis Izraēlā trīs reizes, es pazīstu daudz palestīniešu gan Jērikā, gan Betlēmē, es pazīstu arī ukraiņus. Tātad Ukraina, Gaza, daudz citi karstie punkti, es domāju un lūdzos par to, lai tas beidzas. Tāpat šogad es domāju daudz par zemniekiem, par laukiem, vārpām, kuras gaida kulšanu,” atzīst Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests.

Lai svētceļotāji varētu vairāk laika veltīt sev un savām domām, viņu personīgās mantas tiek vestas transportlīdzekļos. Jānis ir viens no šoferiem, kurš šo rūpi uzņemas jau septiņus gadus. Šorīt pulksten 6.00 viņš saņēma zvanu no priestera Ilmāra Tolstova un jau pusdienlaikā bija klāt, gatavs palīdzēt.

“Mums ir noruna, ka viņš zvana, kad vajag, kad savācas vairāk cilvēku, kad netiek galā ar to, kas ir. Viņi izbrauc ar busu un piekabi un viņiem sāk palikt par grūtu. Tas nozīmē: “Jāni, vai vari?”. Viņš zina, ka es varu. Es visu dzīvi esmu strādājis, palīdzot cilvēkiem, es esmu ārsts, tagad es esmu pensionārs un gribu turpināt palīdzēt cilvēkiem,” stāsta šoferis Jānis. 

Jēkabpilī pie svētceļotājiem pievienosies aptuveni desmit Jēkabpils novada iedzīvotāji. Agrāk jēkabpilieši organizēja savu svētceļojumu, taču jau vairākus gadus dodas kopā ar šo ceļotāju pulku.