Talsu novadā nosvinēta mājas “Ezerkrasti” 50 gadu jubileja

Ierasti, izdzirdot vārdu salidojums prātā uzreiz nāk skola vai ģimene, taču Talsu novada Dižstendē daudzdzīvokļu mājas “Ezerkrasti” iemītnieki uzrīkojuši mājas salidojumu. Tur kopā sanāca iemītnieki, kas mājā dzīvo jau no pirmās dienās, tur piedzimuši vai kādreiz kādu no dzīvokļiem saukuši par mājām. Lai arī svētkus patraucēja lietus, iedzīvotāji to uztvēra kā svētību un sveicienu no tiem, kas noraugās jau no mākoņa maliņas.

“Ir 1975. gada decembris. Un visa Stende, Selekcija un izmēģinājuma stacija svin svētkus, jo 36 ģimenēm ir piešķirti dzīvokļi jaunuzceltajā daudzdzīvokļu mājā,” koncerta ievadā atmiņu stāstos ievadīja salidojuma organizatore Iveta Bedrīte.

Un arī šogad Selekcija svin, jo šai pašai mājai ar nosaukumu “Ezerkrasti” aprit 50 gadi. Kā jau dzimšanas dienā, arī šoreiz neiztikt bez dāvanām, un uz apaļo jubileju tā gana apjomīga. Māja nosiltināta un ietērpta jaunā, skaistā fasādē.

“Ezerkrasti” ar jaunu fasādi.

“2020. gadā nodibinājām mājās biedrību. Tad pamazām uzkrājām naudu, kā teikt, mājas uzkrājumu un tad jau 2023. gadā kopā nācām, lēmām, vai varam startēt kādā projektā. Bija Eiropas Savienības projekta iespējas, un tad arī kopīgi lēmām par uzsākšanu. Pagājušo gadu uzsākām, un šogad mums ir skaista māja,” dalās “Ezerkrastu” iedzīvotājs, biedrības “Dižstendes Ezerkrasti” valdes loceklis Gatis Andersons.

“Ezerkrasti”.

“Es domāju, ka mēs gan kā pašvaldība, gan ikviens Talsu novada iedzīvotājs varam lepoties un cerēt, ka būs arvien vairāk tādu cilvēku, kas uzņemas atbildību gan par to vidi un teritoriju, kurā mēs dzīvojam. Ne tikai par mājas siltināšanu, bet par visu kopā, arī par emocionālo vidi, kas šeit līdz ar teritorijas sakārtošanu nāk komplektā,” tā Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš.

“Ezerkrastu” salidojums.

Kā jau uz dzimšanas dienā ierasts, ciemos ierodas viesi, un arī šeit kopā uz salidojumu sanāca gan visi pašreizējie mājas iemītnieki, gan arī tie, kas mājā reiz dzīvojuši. “Mēs neesam tādu skaitu cilvēku uzņēmuši mūsu sētā. Mēs esam svinējuši Jāņus, tad mēs esam ap 40 bijuši, bet šeit jau ir tuvu simtam. Mums pat ir atbraukusi meitene no Zviedrijas speciāli uz šo salidojumu. Ir atbraukuši no Ventspils, Rojas, Rīgas, noteikti vēl no kaut kurienes, ko mēs vēl nezinām,” stāsta salidojuma organizatores Iveta Bedrīte un Ilze Velika.

“Ezerkrastu” salidojums.

Svinības iesākās ar koncertu, kura laikā debesis svētīja mājas iedzīvotājus ar bagātīgu lietus šalti, taču brīdī, kad koncerts tuvojās izskaņai, lietus pierima un viesi varēja doties mājas pagalmā iestādīt hortenzijas stādu atmiņām. Vasarai netipiski drēgnajā laikā visus sildīja atmiņu stāsti par kopā piedzīvoto. Šeit veidojušās skaistas draudzības, kas ilgst vēl šodien.

“Īsta bērnības garša mums bija. Un ir skaistas, siltas atmiņas par to, kā mēs šeit… Ko mēs tik neesam darījuši, Ilze. Pagrabos, trepju telpās. Tieši šeit, kur mēs stāvam, vienmēr bija sporta spēles, mums bija “Kaļim bam bam”, “Nāc spēkoties!”, mēs spēlējām krāsās, ceļa zīmes, atceries, kā mēs spēlējām ceļa zīmes? Kur mēs nelīdām, ko mēs nedarījām. Un daudz kas ir, ko mēs nedrīkstam stāstīt, jo mums tepat dzīvo vēl vecāki un draugi, radi. Mēs nevaram to stāstīt!” dalās bijušās “Ezerkrastu” iedzīvotājas Ilze Krūmiņa un Iveta Vanaga.

“Dzīvojam kopā visi, kādreiz, kad bijām jaunāki, gājām uz ballēm, Jāņos, visur. Tagad visi vecāki palikuši, sanākuši jaunāki dzīvot, bet viņi mūs neatstāj, viņi mūs vienmēr aicina uz Jāņiem un visām izdarībām,” teic “Ezerkrastu” iedzīvotāja Inta Dragūne.

“Ezerkrastu” iedzīvotāji teic, ka mājā slēpjas kāds neizskaidrojams spēks, kas vilina atpakaļ. Daži iedzīvotāji, kuri dzīvo citā pilsētā min, ka domas par atgriešanos piezogas arvien vairāk un vairāk.

“Ezerkrastu” iedzīvotāji salidojumā.