Apmeklētāji drīkst filmēt un fotografēt amatpersonas personiskām vajadzībām, taču pieklājība prasa par to iepriekš brīdināt. Šādu materiālu publiskošana internetā gan nav atļauta, un par to var iestāties administratīvā vai pat kriminālatbildība. Izņēmums – ja fiksēts acīmredzams amatpersonas pārkāpums, par ko sabiedrībai ir tiesības zināt, skaidro Tiesībsarga birojā.
Datu valsts inspekcija kopā ar Tiesībsarga biroju ir izstrādājusi jaunas vadlīnijas, kas skaidro, kādos gadījumos drīkst filmēt, fotografēt vai ierakstīt amatpersonas un kā rīkoties ar iegūtajiem materiāliem. Eksperti uzsver – filmēt amatpersonu tikai tāpēc, ka tā ir amatpersona, nav pietiekams pamats, jo tas ir būtisks privātās dzīves aizskārums. Šāda rīcība pieļaujama tikai gadījumos, kad amatpersona acīmredzami pārkāpj likumu.
Tiesībsardze Karina Palkova norāda, ka vadlīniju mērķis ir nodrošināt godīgu un cilvēkiem draudzīgu pārvaldi: “Iedzīvotāji nereti filmē, lai aizsargātu savas tiesības, un tas ir saprotami. Vienlaikus ir svarīgi, lai šī rīcība nenodarītu nevajadzīgu kaitējumu nevienai no pusēm.”
Vadlīnijas tapušas, jo arvien biežāk cilvēki filmē amatpersonas bez objektīva iemesla – gan uzskatot to par sabiedrības interešu aizstāvību, gan, diemžēl, lai izraisītu konfliktu vai piesaistītu uzmanību sociālajos tīklos. Tās attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību amatpersonām, bet arī citu iestāžu darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem un var nonākt filmēšanas situācijās.
Speciālisti iesaka, ja ir aizdomas par pārkāpumu, vispirms vērtēt iespēju ziņot amatpersonas tiešajam vadītājam, nevis publicēt ierakstu internetā. Vadlīnijas palīdz sabalansēt sabiedrības tiesības zināt un amatpersonu tiesības uz privātumu, stiprinot atbildīgu un caurspīdīgu pārvaldi.
Vadlīnijas izlasīt iespējams Tiesībsarga mājaslapā.