Neskatoties uz uzlabojumiem, cilvēku ar invaliditāti iekļaušana sabiedrībā un darba tirgū joprojām sagādā grūtības, Labklājības ministrijas rīkotajā forumā “No iekļaujošas izglītības uz iekļaujošu darba tirgu” ceturtdien atzina Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāve Dace Ikauniece.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) pasākuma atklāšanā pauda, ka Latvijā ir daudz paveikts vides pieejamības un atbalsta cilvēkiem ar invaliditāti jomā. Tiek rīkotas arī domnīcas, lai uzklausītu cilvēku ar invaliditāti vajadzības darba tirgū. Politiķis norādīja uz izmaiņām sabiedrībā – daudzveidība veicina tās attīstību un iekļaušanu darba tirgū palīdz nodrošināt arī digitālie rīki un mākslīgais intelekts.
Pēc ministra teiktā cilvēki ar invaliditāti veido 12% sabiedrības un jārada vide, kur viņi var mācīties, strādāt un attīstīties.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere piebilda, ka iekļaušana nav tikai cilvēkiem ar invaliditāti vai īpašām vajadzībām, bet par sabiedrības daudzveidības atzīšanu un pieņemšanu kopumā. Šī attieksme jāveido jau skolā, kur bērni apgūst empātiju, sadarbību un cieņpilnu attieksmi, un jānes tālāk darba tirgū.
“Mēs dzīvojam laikā, kad vairs nepietiek ar vārdiem “vienlīdzība” un “cilvēktiesības”, jo šie jēdzieni iegūst īstu nozīmi tikai tad, kad mēs materializējam savas darbības dzīvē,” viņa sprieda.
Iekļaujoša izglītība nozīmē, ka katrs bērns tiek sadzirdēts, novērtēts un atbalstīts neatkarīgi no spējām vai temperamenta. Tomēr, pēc ministrijas ierēdnes sacītā, ar to vien nepietiek. Arī darba tirgum jābūt pieejamam, un tas prasa kopīgu darbu no darba devējiem, izglītības iestādēm, pašvaldībām un sabiedrības.
Tikmēr “Apeirons” pārstāve vērsa uzmanību, ka Latvijā vairāk nekā 41% pieaugušo virs 16 gadiem saskaras ar funkcionāliem ierobežojumiem, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. 2020. gadā nodarbināti bija tikai 26,6% cilvēku ar invaliditāti.
Kā galvenie izaicinājumi tika pieminēta nepietiekama vides piekļūstamība skolās un darba vietās, stereotipi darba devēju vidū un vāja saikne starp izglītību un darba tirgu. Lai to mainītu, nepieciešama iekļaujoša politika, atbalsts darba devējiem, tehnoloģiju izmantošana un cieša valsts un nevalstisko organizāciju sadarbība.
“Jo vairāk cilvēku var strādāt, jo stiprāka ir mūsu sabiedrība, mazāka atkarība no sociālajiem pabalstiem un lielāka cilvēku personīgā pašapziņa,” sprieda Ikauniece.
Kā vēstīts, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien notiek forums, kurā dažādu jomu pārstāvji dalās pieredzē par iekļaujošas izglītības un darbavietu veidošanu, atbalsta mehānismiem un praktiskiem risinājumiem darba devējiem un pašiem cilvēkiem ar invaliditāti. Pasākumā tiks apspriesti arī iekļaujošas izglītības izaicinājumi.