Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Ūdens, pagrabs, pārtika. Aicina parūpēties par savu drošību

14. februāris 2025
Argots Pakalns, Dāvids Birulis, TV Kurzeme speciāli ReTV

Foto: TV Kurzeme speciāli ReTV

Valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu un nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām. Likumprojekts paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās. Nopietnāk šim jautājumam sākušas pievērsties arī pašvaldības, tai skaitā arī Liepāja. 

 

Liepājā, kas ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, jau gadiem ilgi ticis runāts par to, ka vajadzētu sakārtot patvertņu jautājumu, taču tikai pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā pašvaldība kopīgi ar operatīvajiem dienestiem sāka praktiski apzināt tās ēkas, kuras būtu piemērotas šīm funkcijām. 

“Šobrīd tie pagrabstāvi, kas vai nu pilnīgi atbilst, vai daļēji atbilst šīm minimālajām prasībām, tiek apzīmēti ar patvertņu zīmēm. Lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, ka konkrētās patvertnes būs publiski pieejamas tāda būtiska apdraudējuma gadījumā.”

VUGD Liepājas 1.daļas komandieris Jānis Pošeiko

Reklāma

VUGD atzinis, ka Liepājā vismazākie uzlabojumi nepieciešami trīs pašvaldības ēku pagrabstāviem – bijušajā Latvijas bankas filiālē, Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā, kā arī Liepājas interjera muzejā. Tāpat patvertņu funkcijas nepieciešamības gadījumā varētu pildīt daļa kādreizējā Liepājas cietokšņa būvju, kā arī bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” un kombināta “Lauma” teritorijā esošās – pēdējā no tām gan šobrīd ir privātīpašums. Liepājas pašvaldībā kopš šī gada sākuma arī pieņemts darbā cilvēks, kurš turpmāk nodarbosies tikai ar civilās aizsardzības jautājumiem.

“Ir plānots apmācīt pašvaldības darbiniekus, kas būs iesaistīti šajā krīzes menedžmentā – kritiskais personāls, sauksim viņus tā -, un, protams, arī civiliedzīvotājus. Un nākamais solis tad jau ir mācības. Kur vairāki šie elementi, sadarbojoties kopā, mēģina testēt to, kas ir sagatavots.”

Liepājas pašvaldības civilās aizsardzības eksperts Vilmārs Vecvagaris

Reklāma

Valstī kopumā līdz šim VUGD apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvus, kuros šobrīd apdraudējuma gadījumā nodrošinātas patveršanās iespējas vairāk nekā ceturtajai daļai jeb vairāk nekā 500 000 valsts iedzīvotāju. Iekšlietu ministrijas pārstāvji sarunās Briselē vienojušies, ka tuvākajos gados Latvija var rēķināties arī ar Eiropas Savienības atbalstu.

 

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš: “Ministri principā panāca konceptuālu vienošanos, ka papildus finansējums no Kohēzijas fonda varētu tikt novirzīts, lai sakārtotu šo jautājumu, lai sniegtu atbalstu šo telpu sakartošanai. Un turpinās sarunas Norvēģijas instrumenta ietvaros par iespēju, ka tur arī varētu tikt piešķirts šis papildus finansējums īpaši ar skatu uz austrumupierobežas reģionu.”

 

No Kohēzijas fonda Latvija varētu saņemt aptuveni 20 miljonus eiro, arī no Norvēģijas finanšu instrumenta – saskaņā ar pagaidām neoficiālu informāciju – būs šāda pati summa. Par civilo aizsardzību atbildīgie aicina iedzīvotājus arī pašiem iespēju robežās parūpēties par savu drošību – apsekot savā īpašumā esošos ēku pagarbstāvus, parūpēties par dzeramā ūdens un pārtikas rezervēm tajos, kā arī nodrošināt svaiga gaisa piekļuvi.

 


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas