Valsts aizsardzības dienestu uzsāks 757 jaunieši

Jau rīt valsts aizsardzības dienestu uzsāks 757 jaunieši no visas Latvijas. Šoreiz liela daļa to izvēlējušies darīt brīvprātīgi. Viņi dienēs vairākās Nacionālo bruņoto spēku vienībās, tomēr vairākums sāks Sauszemes spēku Mehanizētajā kājinieku brigādē militārajā bāzē “Ādaži”. Šis būs jau 3. vasaras iesaukums, savukārt otrais pirms mēneša dienestu pabeidza. Viens no dienesta absolventiem ir arī ogrēnietis Patriks Cinītis, kurš šobrīd gan atrodas Norvēģijā.

11 mēnešu ilgajam dienestam viņš pieteicās brīvprātīgi, jo, apzinoties situāciju Ukrainā, vēlējās apgūt prasmes, lai nepieciešamības gadījumā spētu aizstāvēt savu valsti. Papildus motivāciju sniedza arī ģimenes piemērs – Patrika tēvs ir karavīrs, tāpēc bija pārliecība, ka arī viņam tas ir jādara. Iestājoties dienestā gan sākumā esot bijis nepierasti.

“Katram savas dzīves problēmas, katram savi stāsti. Un tad visus saliec kopā un pilnībā jauna vide, trauksmes un viss. Un tad liekas, kur es esmu iekūlies. Bet pēc tiem trīs mēnešiem mums dienests sāka turpināties kā darbs. Tad tajā darba vidē jau ir labāk, jo tu esi jau ar pieredzējušiem cilvēkiem, kas jau vairākus gadus strādā tādā jomā un var apmācīt,” stāsta Patriks Cinītis.

Iestājoties brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestā un pabeidzot to,  jaunieši iegūst iespēju bez maksas studēt. Pastāv gan vēl dažādi priekšnoteikumi. Lai gan Patriks šo iespēju neizmantoja, viņš uzskata, ka tā ir būtiska priekšrocība. Tagad, kad dienests ir noslēdzies, jaunais karavīrs atzīst – pieredze bijusi vērtīga un devusi daudz ieguvumu. Patriks Cinītis: “Iemācījos tik daudz izdzīvošanas prasmes – palikt mežā, gulēt uz praktiski nekā, vairākas ar armiju saistītas lietas, kursus izgāju.” 

Jau šajā nedēļas nogalē valsts aizsardzības dienestu uzsāks trešais vasaras iesaukums. Šoreiz pieteikušies 757 jaunieši, no kuriem 75% izvēlējušies dienestu brīvprātīgi. Pārējie iesaukti, izmantojot nejaušības principu. Valsts aizsardzības dienestu kā obligātu ieviesa 2024. gadā. Tolaik sabiedrībā bija jūtama arī zināma pretestība un kritika pret šo lēmumu. Tomēr šobrīd, uzrunājot iedzīvotājus, aizvien biežāk izskan atziņa, ka dienesta ieviešana bijusi pareizs un nepieciešams solis.

Marks un Kristaps, Ogres novada iedzīvotāji: “- Pirmkārt, tādu patriotismu var iegūt, kaut kādu arī saprašanu par lietām. – Ir arī jābūt obligātam? – Es domāju, ka jā. Es uzskatu, ka ne tikai puišus, bet arī meitenes tur varētu saukt.” 

“Ja ņem obligātajā kara dienestā, tas nenozīmē, ka paņem karā,” uzskata Ogres novada iedzīvotājs Juris. “Viņš ir drusciņ sagatavots, viņš saprot, ko nozīmē automāts, ko nozīmē gaisene, ko nozīmē mīna. Viņš vismaz drusciņ saprot šīs lietas.”

“Es domāju tas ir lieliski. Tāpēc, ka māca disciplīnu, perspektīvu, tālāk mācīties var. Daudz priekšrocību,” saka Ogres novada iedzīvotāja Elga.

Zane, Ogres novada iedzīvotāja: “Nu, labāk būtu brīvprātīgi, manuprāt. Nu, obligāti ir tāds uzreiz piespiedu, līdz ar to cilvēkam ir tā, jo tev vairāk spiež, jo tu mazāk gribi.” 

Dienests ilgst 11 mēnešus. Tā laikā jaunieši apgūst taktiku, šaušanas prasmes, iegūst izpratni par valsts aizsardzības sistēmu un uzlabo fizisko sagatavotību. Mācības papildina arī patriotiskā audzināšana un līderības prasmju attīstīšana.