Dāsni, bet vai vienmēr mērķtiecīgi? Tā var raksturot pašvaldību tēriņus dažādiem iedzīvotāju atvieglojumiem. Valsts kontroles jaunākā revīzija atklāj, ka sešās pašvaldībās vien trīs gadu laikā šim mērķim iztērēti 66 miljoni eiro, taču bieži vien bez skaidra mērķa un rezultātu izvērtējuma. Turklāt, lai sistēmu sakārtotu, valsts ir izveidojusi miljoniem vērtu digitālu rīku, kas stāv teju bez pielietojuma.
Bezmaksas ēdināšana skolēniem, atlaides baseina apmeklējumam, pabalsti kāzu jubilejās, pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu klāsts ir plašs un nereti veidojies gadu desmitiem. Valsts kontroles revidenti sešās pašvaldībās: Ropažos, Tukumā, Olainē, Bauskā, Rēzeknes pilsētā un Jūrmalā, secinājuši, ka dažādu atvieglojumu piešķiršana no vietvaru budžeta ir ne tikai dārga, bet arī grūti pārraugāma. Bieži vien pašvaldības turpina piešķirt atvieglojumus pēc tradīcijas, neizvērtējot, vai tie sasniedz tos iedzīvotājus, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk.
“Mēs redzējām revīzijā, ka trūkst šis prioritātes, proti mēs gribam atbalstīti visus kaut kādā apjomā, bet nav šo prioritāšu. Te runājam par to vai tie atvieglojumi trāpa pa īstajām mērķa grupām, vai tiešām transporta atvieglojumi ir vajadzīgi visiem.” – skaidro valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Lai ieviestu kārtību un atvieglotu gan iedzīvotāju ikdienu, gan pašvaldību darbu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveidoja Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu jeb AVIS, kura pašvaldībām obligāti ir jālieto jau kopš 2024. gada 1.novembra. Tās izstrādē un ieviešanā ieguldīti vairāk nekā 2,7 miljoni eiro. Izmantojot portālu Latvija.lv, ikviens iedzīvotājs varētu redzēt kādi atvieglojumi viņam pienākas. Taču realitātē pašvaldības šo sistēmu neizmanto.
Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis turpina: “Diemžēl pašvaldības šo sistēmu neizmanto. Neskatoties uz lielajām investīcijām, un šobrīd atvieglojumi ne ir pieejami un pārvaldāmi vienu viet iedzīvotājiem un arī pašvaldībām nav skaidrības, ko un kā darīt.”
Iepazīstoties ar revīzijas ziņojumu pašvaldības apņēmušās pārskatīt savu atvieglojumu klāstu, noteikt prioritātes un apzināt, kuri pakalpojumi rada lielāko birokrātisko slogu. Savukārt ministrija sola ciešāk sadarboties ar pašvaldībām, lai beidzot iedzīvinātu AVIS sistēmu un tā sniegtu cerēto atbalstu.