VSAC “Zemgale” atzīmē 125. pastāvēšanas gadskārtu

Valsts Sociālais aprūpes centrs “Zemgale” šodien svinīgā gaisotnē atzīmē savas pastāvēšanas 125. gadskārtu. Tomēr ikdienas problēmas nekur nav zudušas. Aprūpes centra Jelgavas filiālē visvairāk cer uz ēku siltināšanu un remontdarbiem, kas ļautu pietuvoties ģimeniskai videi. Ne mazāk tiekot gaidīta arī e- aprūpes ieviešana, kas atvieglotu darbu speciālistiem.

Aprūpes centra “Zemgale” pirmsākumi meklējami tālajā 1900. gadā, kad Jelgavas pievārtē Ozolmuižā tika izveidota bērnu patversme. Mūsdienās šajā vietā ir VSAC “Zemgale” Jelgavas filiāle, kuru par savām mājām sauc vairāk nekā 180 klientu. Šodien jelgavnieki uzņem viesus un kolēģus, lai kopīgi atzīmētu 125. jubileju, bet uzrunātie centra iemītnieki šeit jūtoties labi arī ikdienā. Sociālā aprūpes centra kliente Sarmīte stāsta, kas šurp atbraukusi no Iecavas, priecājas par nodarbībām, kur palīdzējusi sakārtot puķu dobes un iespēju spēlēt teātri.

Foto: Vidzemes televīzija

Lai gan telpas šeit ir tīras un gaišas, Jelgavas filiālē ļoti gaidot gan ēku siltināšanu, gan citus infrastruktūras uzlabojumus, kas ļautu dzīvi institūcijā vairāk pietuvināt dzīvei ģimenē.

Stāsta VSAC “Zemgale” Jelgavas filiāles vadītāja Baiba Ozola: “Arī šiem mūsu cilvēkiem ir nepieciešama privātā telpa, kur viņi var pabūt vieni, padomāt, klusumā palasīt vai ieslēgt radio tajā brīdi, kad vēlas.”

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) gan konkrētu laiku šādiem darbiem nenosauc: “2022. un 2023. gadā jau šeit tika veikti pietiekami nozīmīgi ieguldījumi. Skatīsimies uz priekšu, cik būs pieejams finansējums, no tā izejot, arī remontēsim, sākot, protams, ar kritiskākiem aprūpes centriem.”

Sociālās aprūpes centram “Zemgale” ir astoņas filiāles, kurās kopā dzīvo 1211 klientu jeb kā saka darbinieki – iedzīvotāju. Darbs šeit nav viegls. Visi centra iemītnieki ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, bet atalgojums, īpaši aprūpētājiem, esot tikai ap tūkstoti eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr kadru mainība neesot liela.

Skaidro VSAC “Zemgale” direktors Kristaps Keišs: “Protams, nav viegls. Kas var būt svarīgāks par to, ka tev ir jāaprūpē cilvēks. Tā ir ļoti liela atbildība, tā ir griba, tā ir pacietība, un darbinieki, protams, noveco. Aktuālais jautājums ir par to, lai nāk vietā paaudze, kas nomainīs esošos darbiniekus tad, kad viņi dosies pensijā.”

Mūsdienās aprūpes centru darbiniekiem strādāt palīdzot digitālas iekārtas, bet šeit joprojām tiekot izmantoti rakstiski pieraksti. Stāsta Keišs: “Gribētos, lai pakalpojums kļūst mūsdienīgāks, un tās inovācijas, ko piedāvā pasaulē, ienāk arī pie mums. Piemēram, viedās aprūpes sistēmas, kas ir tieši drošības risku mazināšanai. Tehniskie palīglīdzekļi, kas atvieglo gan iedzīvotāju, gan darbinieku ikdienu.”

Valsts Sociālās aprūpes centra “Zemgale” direktors ir noskaņots optimistiski, tomēr nozares ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) stāsta, ka rinda uz digitālajiem risinājumiem esot gara: “Ir jāsāk ar Digisots, kur pašvaldībās var iegūt ātri informāciju par klientu. Bankas izziņas, visu pārējo, lai nebūtu papīru, un tad laika gaitā ir jādigitalizējas un jāievieš e-aprūpe arī mūsu aprūpes centros.”

Labā ziņa gan ir tā, ka ekonomijai nepieciešamos 4 miljonus eiro Labklājības ministrija jau esot atradusi. Aprūpes centriem ne darbinieku skaits, ne atalgojums netikšot samazināts.