Zasā izzina Sēlijas amatniecības prasmes

Sēļu amatniecības centrs “Rūme” jau otro gadu pulcēja amatniekus festivālā “Amatam ir zelta pamats”. Pasākuma mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem izzināt dažādas amata prasmes, ne vien vērojot, bet arī praktiski darbojoties.

Viens no amatiem, ko varēja izzināt festivālā “Amatam ir zelta pamats” Zasā, ir tekstila apdrukāšana sietspiedes tehnikā. Apmeklētāji mēģināja uzdrukāt vārdu “Sēlija” uz auduma maisiņiem.

“Sietspiede ir rāmī ievilkts smalks siets, kurā tiek iegaismots trafarets – grafisks zīmējums,” skaidro SIA “Radada” pārstāve Monta Nāburga. “Velkot krāsu pāri, krāsa izspiežas cauri sietiņam, un paliek nospiedums.”

Pēc tam, kad nospiedums izveidots, tas tiek nostiprināts ar gludekli. Daudziem apmeklētājiem tā bija pirmā pieredze darbā ar sietspiedi.

“Process ir ļoti interesants, īstenībā nav sarežģīts, un rezultāts tapa ļoti ātri,” teic festivāla apmeklētāja Eva.

Ganu rags ir tikai viens no tautas mūzikas instrumentiem, ko savām rokām veidojis meistars, muzikants Uldis Austriņš. Viņa radītos instrumentus varēja ne vien aplūkot, bet arī iemēģināt roku to spēlēšanā. Daudzus piesaistīja instruments, kas vizuāli ir ļoti līdzīgs kontrabasam.

“Tas ir latviešu variants par kontrabasu,” skaidro Uldis Austriņš. “Tādi tika izgatavoti, lai varētu muzicēt kapelās, jo vajadzēja kādu basa instrumentu, un tas ir pēc kontrabasa parauga izgatavots. Savulaik tie bija populāri.”

Festivāla apmeklētājs Valts: “Bija pirmā reize, kad es spēlēju uz šiem instrumentiem. Nekad pirms tam nemēģināju spēlēt tādu gigantisku instrumentu.”

Jaunu pieredzi varēja gūt, apsēžoties pie keramiķa Andreja Pormaļa podnieka virpas. Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem virpu griezt palīdzēja podniece Anda Ozoliņa-Krūmiņa, bet citi paši varēja izjust, kā tas ir.

“Piedāvāju izmēģināt, kā ir spert ar labo kāju, saprast, kā rokai jākustas līdzi virpai, un krāsu pārejas, kā varētu glazēt iekšiņas bļodiņām vai šķīvīšiem,” skaidro podniece.

Amatu mājas “Rūķīši” saimniece Inita Lāce rādīja, kā top kartupeļu desas – tradicionāls sēļu ēdiens, kas tiek gatavots no rīvētiem kartupeļiem, žāvētas cauraudzītes, sīpoliem un garšvielām. Maisījums tiek pildīts zarnās.

“Tad, kad ir sapildīts zarnās, tad liekam cepties malkas maizes krāsnī, un tad ir liels smeķītis,” skaidro Inita Lāce, uzsverot, ka būtiski ir cept tieši malkas maizes krāsnī. “Šodien mēģinām uzcept elektriskajā plītī, redzēsim arī atšķirību – varēs nodegustēt, kādas ir elektriskajā plītī ceptās desas, kādas – ceptas maizes krāsnī.”

Tāpat amatniecības festivālā tika prezentēti Sēlijas māla trauku atdarinājumi, ko podnieki veidojuši pēc vēsturiskiem paraugiem. Izpētot Aizkraukles novada Mazzalves pagasta “Ķiermeļu” mājās atrastās māla lauskas, tapusi kolekcija, kas parāda, kāda bijusi sēļu podniecība 19. un 20. gadsimtā. Tapis arī “Ķiermeļu” māju saimes galda atdarinājums, kura salikšanai bija liecinieks ikviens festivāla apmeklētājs.