Šobrīd Latvijai nav iespējams noteikt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas palielinājumu 300% apmērā Krievijas graudu tranzītam vai to aizliegt pavisam, šodien pēc valdības sēdes konstatēja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kurš vēl nesen bija kritizējis atbildīgo “LatRailNet” par kūtru rīcību būtiski augstāku tarifu noteikšanā.
Politiķis atzīmēja, ka šonedēļ dosies uz Briseli, kur tiks pārrunāts šis jautājums. Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pagājušajā nedēļā nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību (ES).
“Lielākā problēma ir tāda, ka ES ir ekskluzīvas tiesības noteikt gan tarifa, gan tranzīta jautājumus. Mēs to varam darīt pie noteiktiem nosacījumiem, bet tas nozīmē konkrētus riskus,” teica Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas graudi līdz šim nav ielikti nekādās sankcijās. Turklāt graudi nemaz nepieder Krievijai, bet Latvijas stratēģiskajiem partneriem – ASV, Šveicei, Japānai. “Viņi ir tie, kas pērk šos graudus kā lielākās korporācijas pasaulē,” apgalvoja politiķis. Šīs valstis pērkot graudus arī no lauksaimniekiem Baltijā, piebilda premjers.
Šodien valdības locekļi esot informēti, ka šādu graudu tranzīta aizliegšanas gadījumā Latvijai esot jārēķinās ar tūlītēju 200 līdz 800 miljonu eiro vērtu tiesvedību risku. Pēc Kulberga teiktā, Lietuva šobrīd esot iesaistīta līdzīga gadījuma tiesvedībā par 12 miljardiem eiro. Visticamāk, Lietuvai vēl šogad šajā tiesvedībā būšot jāmaksā 450 miljoni eiro, apgalvoja premjers.
Viņš sacīja, ka vēlas “uzlikt uz galda” visus šos piemērus Briselē, lai varētu runāt par kopēju ES aizliegumu.
Igaunija šī mēneša sākumā nolēma noteikt nacionālās sankcijas, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igauniju. Tomēr Kulbergs norādīja, ka Igaunijas gadījumā tā esot atšķirīga situācija, jo Latvijas kaimiņvalstī, ieviešot šādu aizliegumu, neesot bijuši noslēgti līgumi par graudu tranzītu. Latvijai esot jau iepriekš noslēgti līgumi 300 000 tonnu apmērā.
Kulbergs atzina, ka iepriekš neesot bijusi informācija par to, cik šādas tiesvedības varētu izmaksāt. Premjers uzsvēra, ka viņam esot jāizvērtē risks, ko šādas tiesvedības var nodarīt valsts budžetam, un, ja nāktos maksāt, tad jautājums esot, kam citam tiks atņemts valsts budžets.
Tāpat, valdībai pieņemot lēmumu par 300% infrastruktūras maksas palielināšanu, neesot iepriekš bijis zināms, ka to nevar izdarīt tādā apmērā.
Valdībā šodien bija arī jautājums par iespējām mainīt dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas institucionālo modeli, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas no VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmuma AS “LatRailNet” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). Tomēr Kulbergs apgalvoja, ka par to šodienas sēdē neesot diskutēts.
Jau ziņots, ka no šodienas stājas spēkā “LatRailNet” pieņemtais lēmums, kas paredz, ka dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa Krievijas graudu tranzītam vidēji pieaugs par 25%.
“LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko skaidroja, ka infrastruktūras maksas likmes dažādām tās piemērošanas komponentēm pieaugs robežās no 21,4% līdz 27,4%, bet vidējais infrastruktūras maksas pieaugums ir 25%. Aprēķinā ņemtas vērā infrastruktūras izmaksas, kas attiecas uz visiem noteiktās kategorijas labības kravu pārvadājumiem. Šāda pieeja ļauj paaugstināt maksu par infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus pamatojot tās apmēru ar attiecīgo pārvadājumu izmaksām, viņa pauda.
Jau ziņots, ka Kulbergs iepriekš rosināja izvērtēt “LatRailNet” likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas SPRK, jo viņi neapmierināja temps, kā “LatRailNet” īsteno politiķu ieceres par būtiski lielāku tarifu no agresorvalstīm vestajiem graudiem.
Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Valdība arī iepriekš apstiprināja izmaiņas, kas ļaus Pārtikas un veterinārajam dienestam ņemt paraugus no tranzītā pārvadātām graudu kravām un veikt laboratoriskās pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarētās izcelsmes valsts atbilstību. Premjers iepriekš arī uzsvēris, ka Latvija vēlas ierobežot Krievijas graudu tranzītu, vienlaikus saglabājot iespēju atbalstīt Ukrainas un Latvijas lauksaimnieku produkcijas eksportu caur Latvijas ostām.