Keita Loreta Kronberga ir viena no spilgtākajām ReTV personībām – viņa ir gan vairāku raidījumu vadītāja, gan arī kanāla programmas redaktore. Darba ikdiena rit straujā tempā: plānošana, filmēšanas, satura koordinēšana un lēmumi, kas jāpieņem teju nepārtraukti. Nereti rodas jautājums – vai vispār paliek laiks svētkiem?
Keitai Ziemassvētki vienmēr ir bijuši īpašs ģimenes laiks. Ja Jauno gadu vai citus svētkus vēl var iedomāties draugu lokā un skaļākā kompānijā, tad Ziemassvētki viņai vienmēr asociējas tieši ar ģimeni. Tas gan nenozīmē klusumu vai mieru – bērnībā tie bijuši kupli, jā, arī skaļi svētki, kad mājās sabrauca daudz ciemiņu.
Keita stāsta: “Ir svarīgi, lai Ziemassvētkos pie galda apsēstos visi ģimenes locekļi neatkarīgi no tā, kāds bijis gads – ar strīdiem, pārdzīvojumiem vai klusākiem periodiem. Šis ir laiks, kad citas lietas tiek noliktas malā, jo kopā būšana ir svarīgāka par visu. Kaut arī tas skan nedaudz banāli, šis ir sirds siltuma un brīnuma sajūtu laiks!”
Runājot par mājas rotāšanu, Keita sevi nesauc par ļoti cītīgu Ziemassvētku dekorētāju. Decembris viņai parasti ir rosīgs un pilns ar darbiem, tāpēc mājas pušķošana bieži paliek otrajā plānā. Tomēr viņa uzskata, ka pastāv nerakstīts likums – Ziemassvētkiem var sākt gatavoties pēc valsts svētkiem. Kad pašai izdodas nonākt līdz rotājumu iegādei vai gatavošanai, parasti jau ir decembra sākums vai vidus, un tas, viņasprāt, noteikti nav par agru. Keita arī uzsver, ka svētku sajūtu katrs var radīt tad, kad pats to vēlas, un tam nav viena pareizā laika.
Īpaša nozīme Ziemassvētkos Keitai ir dāvanām. Lai arī viņa apzinās, ka sabiedrībā svētki arvien vairāk saistās ar pirkšanu un patērēšanu, viņa nespēj iedomāties Ziemassvētkus bez dāvanām. Dāvināšana viņai ir svarīga, jo tā ir veids, kā iepriecināt citus. “Jau mēnesi vai pat divus pirms svētkiem domāju par katru ģimenes locekli – ko šis cilvēks varētu vēlēties, kas viņu iepriecinātu, reizēm arī vienkārši pajautāju. Lai gan šis process ne vienmēr ir mierpilns un reizēm rada nelielu stresu, man patīk gatavot dāvanas līdz pēdējai detaļai – pieskaņot dāvanu papīru eglītes rotājumiem, skaisti iesaiņot un radīt prieku jau ar pašu pasniegšanas brīdi.”
Īpaši spilgti viņa atceras bērnības sajūtas, kad dāvanu atvēršana bija pilna neviltota prieka.
“Kad brālis bija vēl mazs zēns, tad staigāja ap eglīti un čukstus minēja, kura dāvana varētu būt viņam. Un tā ir, ja ģimenē ir mazi bērni, svētku sajūta rodas it kā pati no sevis, taču pieaugušo vecumā tā ir jāveido apzināti. Bet tas nav tik sarežģīti – svētkiem sapucēties, iepriekš pārdomāt vakara norisi, dāvanas un ēdienus, lai viss nekļūtu tikai par formālu procesu.”
Tieši tāpēc Keita meklē veidus, kā svētku vakaru padarīt sirsnīgāku. Pagājušajā gadā viņa ieviesa tradīciju, ka pirms dāvanas saņemšanas katrs pie galda pasaka novēlējumu sev vai pārējiem. Tas izvērtās ļoti emocionāli un tuvi, jo pat starp vistuvākajiem cilvēkiem ne vienmēr ir zināms, kas patiesībā mīt otra sirdī. Šogad viņa plāno šo ideju papildināt ar nelieliem uzdevumiem uz lapiņām – pateikt kādam paldies, izteikt labu vārdu vai pastāstīt, ko vēlētos piedzīvot nākamajā gadā kopā ar ģimeni. Šādi brīži palīdz atgriezt arī pieaugušajiem nelielu bērna ticību brīnumam.
Par Ziemassvētku brīnumiem runājot, dzīve pati par sevi Keitai šķiet kā brīnums un daudzas lietas notiek tā, ka tās grūti izskaidrot. Viņasprāt, Ziemassvētku brīnums slēpjas mūsos pašos – tajā, kam ticam un ko katrs sev definē kā brīnumu.
Viņa smejas, ka nekad nav bijusi Grinča lomā. Pat bērnībā Keitai patika iesaistīties svētku gatavošanā – zīmēt Ziemassvētku kartītes. Ziemassvētkos galvenais ir neaizmirst par cilvēkiem, kuri tajā vakarā nav līdzās. Pat ja kāds dzīvo citur, ir saslimis vai svētkus pavada citā lokā, svarīgi ir piezvanīt vai uzrakstīt un atcerēties par viņiem!