ReTV raidījuma “Svētku kūka” vadītājas Ilzes Kupčas Kūciņas ikdiena un svētki mijas ar kūku smaržu, ģimenes kopā būšanu un senām tradīcijām. Viņas vadītajā raidījumā skatītāji redz ne tikai krāšņus desertus, bet arī stāstus par cilvēkiem, vietām un svinēšanas prieku – to, kas kūkai piešķir īsto nozīmi.
Ilzei Ziemassvētki nav iedomājami bez ģimenes, rosības virtuvē un sajūtas, ka svētki savieno vairākas paaudzes. Viņas ģimenē tie vienmēr bijuši cieši saistīti ar mantojumu no vecmāmiņas un mammas, ko šodien tālāk pārņem arī bērni. “Vecmāmiņai Marijai un vectētiņam Jāzepam bija 12 bērni, mamma ir viena no viņiem, bet es esmu viena no 27 mazbērniem. Šādā ģimenē tradīcijas nav nejaušība, tās tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Viens no svarīgākajiem Ziemassvētku elementiem ir klāts galds, un tam vienmēr jābūt bagātīgam – uz galda ir deviņi ēdieni, katrs ar savu nozīmi,” tā Ilze.
ReTV raidījuma “Svētku kūka” vadītāja Ilze Kupča Kūciņa ikdienā un svētkos rada krāšņus desertus un stāstus par svinēšanas prieku.
Ziemassvētkos ģimenē vienmēr ir zirņi, pīrāgi, štovēti skābēti kāposti, desiņas, kotletes, cepeši, cūkas šņukurs un zivs. Ilzei par katru ēdienu ir pamatojums: “Zivij jābūt, lai mājās būtu naudiņa, dzērvenēm – lai vaigos būtu sārtums, piparkūkām – lai nākamajā gadā netrūktu mīlestības. Zirņi jāapēd līdz pulksten 12, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud, bet kāposti simbolizē to, lai ģimenē nebūtu strīdu un skābuma.”
Ne mazāk svarīga ģimenes tradīcija ir bluķa vilkšana. Ilze stāsta: “Katru gadu bluķi sagatavo vīrs – tam jābūt sausam, ne pārāk lielam, ar piesietu striķi. Bluķis tiek vilkts pa māju un ap māju, simboliski aizvelkot prom visu slikto un negatīvo, kas gada laikā sakrājies. Pēc tam bluķi nes uz ugunskuru, kurā iemet zīmītēs uzrakstītas vēlēšanās. Degot tās aiziet gaisā un vēlāk piepildās.”
Sarunā par ģimenes paražām iesaistās arī Ilzes mamma, kura Ziemassvētkus bērnībā atceras pavisam citādā gaismā. “Toreiz gāja ķekatās pie kaimiņiem, kopā ar savu mammu klājām svētku galdu. Ziemas bija ar dziļu sniegu, pa kalniem braucām ar ragaviņām un izbraucienos ar zirgu pajūgu. Un pirms svētkiem eglīti pušķojām ar āboliem, konfektēm, papīra rotājumiem un pašu gatavotiem puzuriem. Tolaik jau nebija tādu rotājumu, mantiņas tapa no papīra strēmelītēm un to, kas bija pieejams!”
Ilzes Kupčas ģimenē uzsver, ka vissvarīgākais ir saglabāt ģimenes tradīcijas un nodot tās tālāk bērniem un mazbērniem. “Lai viņi dara tāpat kā mamma un vecmāmiņa – strādā, cep kūkas, klāj galdu un kopā svin svētkus.”