Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad deviņos mēnešos fiksēti 1060 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pārstāvji.
Tostarp šogad septembrī fiksēts 91 GPS traucējums, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn septembrī, kad traucējumi tika fiksēti 25 reizes.
Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumi, 2023. gadā – 342 gadījumi, bet 2022. gadā – 26 gadījumi.
LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.
Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.
Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.
CAA uzsver, ka lidojumu drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.