Riešana, sniega putekļi un satraukuma pilnas acis startā – tas ir mans mīļākais ziemas sporta notikums Madonā. Un es neesmu vienīgā, kurai sajūsma nepazūd teju visu dienu, redzot to tandēmu, kas valda starp suni un saimnieku. Uzticēšanās, paļāvība, komandas izjūta un, laikam ejot, arī mērķis uzvarēt. Turpina Sandra Zariņa.
Ja nu kāds nav pamanījis, Madona šajā nedēļas nogalē pārtapusi par īstu ziemas piedzīvojumu galvaspilsētu. Smeceres sila trasē 7. un 8.februārī norisinās IFSS Pasaules kausa posms suņu kamanu sportā, kas vienlaikus ir arī Latvijas ziemas čempionāts. Gaisā virmo gan satraukums, gan prieks, bet pāri visam – suņu riešana, adrenalīns un sniega dzirkstošais klusums pirms starta. Kā atzīst sacensību organizators Artūrs Jakobsons, šogad uz starta esot rekordliels skaits dalībnieku. To precīzo ciparu es uzzināšu rīt, taču šodien esmu lieciniece, kā trasē ar minūtes starplaiku tiek palaisti sportisti no Igaunijas, Somijas un Polijas. Liels skaits arī vietējo, Latvijas klubu pārstāvju dažādos tandēmos – suns un slēpotājs, divi suņi kamanās vai četri suņi kamanās.
Pirms starta suņi nemierīgi cilā ķepas, acis deg azartā, bet saimnieki vēl pēdējo reizi pārbauda ekipējumu. Šis ir brīdis, kad kļūst skaidrs – te nav piespiešanas, te ir partnerība. Cilvēks un suns – kā viena komanda. Un lai arī ne reti dzirdēts, ka tā ir suņu mocīšana un izdzīšana, gribu oponēt – esot klātienē var redzēt, ka laimīgs ir gan saimnieks, gan suns.
Tās nav sacensības, tas ir dzīvesveids
Patiesībā, tie ir svētki ikvienam, kurš atnācis vai atbraucis līdz trasei. Auksti nav, vējš arī sapinies koku galotnēs, tomēr, ja nu akurāt kādam kļūst vēsi, izbraukumu virtuvītē, kurā saimnieko īsteni laipni cilvēki, var dabūt gan karstu tēju vai sulu, gan ingvera dzērienu. Vēl tikai cimdus un siltu cepuri, un ziemas diena būs īstena prieka pilna! Jo skatītājiem tas ir elpu aizraujošs piedzīvojums – kamanas lido starp kokiem, sniegs put, bet emocijas sit augstu vilni. Trases malās pulcējas ģimenes ar bērniem, sporta entuziasti un ziemas baudītāji, kuri šeit atgriežas gadu no gada.
Šis ir jau desmitais gads, kad sacensības notiek Madonā, un mana klātbūtne šeit ir neatņemama. Tāpat, kā vēlme parunāties ar malamutu, haskiju un citu šķirņu suņu saimniekiem, kuri visi kā viens atzīst, ka suņu kamanu sports nav tikai sacensības – tā ir kopā būšana, dzīvesprieks un patiesa mīlestība pret dzīvniekiem.
Pasaules čempionam Madonā patīk
Šodien trasē sastapu Jakubu Krzeminski, pasaules čempionu kanikrosā no Polijas. Viņš ir sajūsmā par Latviju, par Madonas trasi un sacensību organizatorisko pusi. Viņa pieredzē bijis daudz maču, tad nu kluba “DogSportCarnikava” organizētās sacensības Smeceres silā viņš liek listes augšgalā. Arī pati sila trase esot līmenī, ar saviem kāpumiem un kritumiem. Mani, kā vietējo, šī atziņa ļoti priecē. Arī tas, ka sarunās ar citiem sportistiem saprotu, ka Madonas trase tiek uzskatīta par vienu no labākajām Baltijā – tehniski sarežģīta, bet droša, tā sniedzot iespēju gan profesionāļiem, gan jaunpienācējiem izbaudīt suņu sporta azartu visaugstākajā līmenī. Re, kā!
Bet, ja nopietni – sacensības ir divas dienas, sestdien ar pirmajiem startiem un minipūlingu, šodien, 8.februārī, ar otrajiem startiem pulksten 11.00 un stafeti divos pēcpusdienā. Kā uzsver Artūrs Jakobsons, sacensību organizators, tieši stafete nereti ir tā interesantākā, jo tas, ka labi slēpo vai brauc ar kamanām, nebūt nenozīmē, ka labi šauj. Un otrādi. Līdz ar to azarts solās sist augstu vilni, un mums katram ir iespēja to redzēt arī klātienē. Un jā – biļetes nav jāpērk, tie ir organizatoru uzdāvināti svētki sev un skatītājiem.
Tiekamies trasē?