Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā Airītēs rit simboliska viņa vārdā nosauktās profesionālās vidusskolas 1.kursa uzņemšana kadetu rindās. Lai skolā iekļūtu, tiek vērtētas sekmes, fiziskā sagatavotība un veselība. Mācības rit četrus gadus.
Kā skaidro Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas 1. kursa kadets Krišs Cimermanis, viņa sapnis ir būt Gaisa spēkos: “Ja tas nesanāks, es arī saskatu iespēju būt par komerciālu pilotu airBaltic vai kaut kur citur.”
Šī pagaidām ir vienīgā militārā virziena profesionālā vidusskola, kurā mācās 117 skolēnu, četru gadu laikā apgūstot līdz pat 80% militāro priekšmetu.
“Tā izglītība militārā jomā ir diezgan nopietna, jau komandējošā sastāvu izglītība, un arī tāpēc viņi gan trešā, gan ceturtā kursā dodas kvalifikācijas praksē uz Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kur viņi tad apmāca, vada nodarbības valsts aizsardzības dienesta karavīriem,” stāsta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas direktors, pulkvežleitnants Intars Kušners.
Oskara Kalpaka Profesionālā vidusskola dibināta 2021. gadā. Šobrīd tā savu mājvietu dala ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu. Šis bija kā pagaidu risinājums, kamēr tiek renovēta vēsturiskā Rudbāržu muiža. Tomēr situācija ir mainījusies. Muižas kompleksa pielāgošana skolas vajadzībām ir pārāk dārga, tie būtu vairāk nekā 20 miljoni eiro. Savukārt pieprasījums pēc mācībām profesionālajā vidusskolā pārsniedz iespējas. Pērn uzņemšanā bija četri cilvēki uz vienu vietu.
“Šobrīd mūsu attīstību ierobežo infrastruktūra, galvenokārt tās ir ēdnīcas un sporta zāles, kas mums jādala ar kaimiņiem, bet perspektīvā ir paredzēts, kad mēs varētu uzņemt nevis 25 katru gadu, bet 50 jauniešus,” turpina Intars Kušners.
Aizsardzības ministrijā atzīst – šādas skolas ir nepieciešamas. Šobrīd Kurzemē tiek meklēta cita vieta, kas būtu ar lielāku kapacitāti un kur varētu pārvietot vidusskolu. Izskatīti dažādi varianti vairākos novados, viens no tiem arī bijusī Skrundas profesionālā vidusskola. Bet šobrīd vēl lēmuma, kur tā varētu būt, nav. Plānots, ka būs arī otra šāda virziena skola Latgalē, arī par tās atrašanās vietu vēl nav izlemts.
“Tās ir divas, ja tā var teikt, neatkarīgas skolas, bet vienlaikus ļoti cieši saistītas ar noteiktu savstarpēju pieredzes apmaiņu, kas noteikti arī stiprinās abu skolu, teiksim tā, kvalitāti, spējas un vienlaikus arī noteikti stiprinās skolas klātbūtni visā Latvijā. Arī vēsturiskajā Rudbāržu muižā tiks ieguldīti līdzekļi, lai to atjaunotu,” skaidro Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
Ministra vārdiem runājot, tas būs septiņu ciparu skaitlis, bet ne vairs desmiti miljoni. Te plānota uzturēšanās vieta, piemēram, Jaunsardzes centram, un tā būs pieejama sabiedrībai.