Jelgava un airēšana ir saistītas jau vairāk nekā gadsimtu, bet 2027. gadā nozīmīgu jubileju atzīmēs tieši smaiļošanas un kanoe airēšanas tradīcijas, sagaidot jau savu septiņdesmito gadskārtu. Šajā laikā pie Lielupes izaugušas vairākas sportistu un treneru paaudzes, kaldināti Eiropas un pasaules mēroga panākumi, un reiz iesāktais darbs turpinās arī šodien.
Smaiļošanas un kanoe airēšanas attīstībā Jelgavā nozīmīgs bijis 1957. gads, kad šo sporta veidu pirmo reizi iekļāva skolēnu sporta programmā. Kopš tā laika mainījušās sportistu paaudzes un treniņu iespējas, taču palicis pats galvenais — darbs un cilvēki, kuri savu dzīvi saistījuši ar airēšanu.
Ilze Bome, Jelgavas smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta kluba “KC” vadītāja: “Sasniegumi vienkārši nevar nebūt, ja ir darbs, ja ir attieksme un ja nāk cilvēki, kas kļūst par mūsu audzēkņiem un iemīl šo sporta veidu. Ir jābūt rūdījumam, jo sporta veids nav viegls, bet ir ļoti skaists.”
Īpaša vieta Jelgavas smaiļošanas un kanoe airēšanas vēsturē ir trenerei Elzai Krūmiņai — vienai no šīs tradīcijas veidotājām pilsētā. Viņas dzīve un darbs bija cieši saistīti ar airēšanas bāzi Pasta salā, kur 1966. gadā sākās jauns posms sporta veida attīstībā.
Elzas Krūmiņas iesākto turpināja arī viņas meita Ilze Bome. Airēšanas vidē viņa uzaugusi kopš bērnības, bet vēlāk pati kļuvusi par treneri, savu profesionālo dzīvi veltot jaunajiem sportistiem. Tā Jelgavā izveidojusies pēctecība, kurā pieredze un zināšanas nodotas no vienas treneru paaudzes nākamajai.
Ilze Bome, Jelgavas smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta kluba “KC” vadītāja: “Mamma ir izaudzinājusi jau nākamo treneru paaudzi. Vispirms jau viņas titulētāko tā laika audzēkni, kas kļuva par treneri — Rutu Šaubergu, kas bija Ruta Feldmane. Viņa jau 1965. gadā izcīnīja Eiropas medaļu, un medaļu birums pēc tam turpinājās. Ruta kļuva par manu kolēģi, pēc tam Biruta Veisa-Jansone. Mēs visas bijām pabeigušas institūtu.”
Viena no spilgtākajām lappusēm Jelgavas airēšanas vēsturē saistīta ar Aleksandru Avdejevu, četrkārtēju pasaules čempionu, kurš savas sportista gaitas veidojis tepat Jelgavā.
Ilze Bome stāsta: “Mammas, protams, vistitulētākais audzēknis bija Aleksandrs Avdejevs, kurš četras reizes kļuva par pasaules čempionu. Viņš arī šeit ir izaudzis. Un ne tikai čempions, viņam ir arī sudraba un bronzas godalgas.”
Aleksandra Avdejeva vārds Jelgavas airēšanas tradīcijā saglabāts arī sacensībās. Viņa vārdā ir balva, par kuru ik gadu 1. maijā cīnās Latvijas labākie vīriešu smaiļotāji garajās distancēs.
Jelgavas ūdeņi gadu gaitā bijuši ne tikai vietējo sportistu treniņu vieta. Pilsēta piesaistījusi arī augsta līmeņa sportistus un izlases, kas šeit ieradušās uz treniņnometnēm. Ilze Bome atceras, ka Jelgavā savulaik trenējusies arī PSRS sieviešu izlase un citi titulēti sportisti.
Taču smaiļošana un kanoe ir tikai daļa no daudz plašākas Jelgavas airēšanas vēstures. Tās pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimta beigās.
Kristīne Bumbiere, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) airētāja: “Principā Jelgavas akadēmiskās airēšanas vēsturi varētu sadalīt trijos posmos. Pirmais būtu Jelgavas airēšanas klubs — tas ir no 1890. gada. Nākamais posms ir PSRS laiks, un tad trešo posmu varētu definēt kā mūsdienas.”
Vairāk nekā gadsimta laikā mainījušās laivas, treniņu metodes un sportistu paaudzes, tomēr ūdens Jelgavā turpina būt ne tikai pilsētas ainavas daļa, bet arī vieta, kur top sporta raksturi.
Savukārt smaiļošanas un kanoe airēšanas 70 gadu jubileja atgādina: aiz katras medaļas un čempiona ir daudz plašāks stāsts. Tajā ir treneri, kuri savas zināšanas nodevuši nākamajām paaudzēm, sportisti, kuri ik dienu atgriezušies uz ūdens, un tradīcija, kas Jelgavā turpinās jau vairākās paaudzēs.
 |
Projektu “Aktuāli Jelgavā” īsteno SIA “Zemgales Reģionālā televīzija” Jelgavas valstspilsētas pašvaldības programmas “Jelgavas mediju atbalsta programma” ietvaros. |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |